BRICS valstīs dzīvo aptuveni 41% no visiem pasaules iedzīvotājiem, bet to kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) veido gandrīz ceturto daļu no globālā IKP. Taču līdz šim organizācijas dalībvalstis nav spējušas atrast vienotu balsi. Neapmierinātība ar ASV vadības tirdzniecības politiku var iedot jaunu impulsu BRICS.
Ambiciozie mērķi uz papīra
Johannesburgā notiks jubilejas – desmitais – BRICS samits. Organizācija, kurā sākotnēji apvienojās Ķīna, Indija, Krievija un Brazīlija, izveidojās laikā, kad pasaules bagātākās valstis ar ASV priekšgalā atkopās pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes un piedzīvoja nelielu ekonomisko izaugsmi. Turpretī gandrīz visas BRICS valstis tobrīd varēja lepoties ar strauju tautsaimniecības attīstību. Tas organizācijas dalībvalstīm ļāva izvirzīt mērķi kļūt par vadošo spēku pasaulē, pastumjot malā ASV un Eiropas Savienību (ES).
Šīs valstis uzstājīgi aicināja pārskatīt globālo finanšu sistēmu un mazināt ASV dolāra dominanci tajā. Tika runāts par kopīgas reitingu aģentūras izveidi, lai stātos pretī ASV bāzētajām aģentūrām, kuras BRICS vainoja negodīgumā. Tās arī uzsvēra, ka izmaiņas nepieciešamas ANO Drošības padomes sastāvā, kas neatspoguļojot reālo ietekmi starp valstīm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 26. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!