Amerikāņiem tā ir būtiska, lai situācijā, kad ASV atrodas tirdzniecības karā ar Āzijas lielvaru Ķīnu, varētu censties gūt labumu no milzīgā Indijas tirgus. Un arvien ciešāka militārā sadarbība ar Indiju veicina lielāku iespēju pārdot tai ieročus un bruņojumu, tā mazinot Krievijas daļu Indijas militārajos iepirkumos.
Savukārt Indija, kas pērn atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem kļuva par pasaules piekto lielāko ekonomiku, apsteidzot Franciju un Apvienoto Karalisti, vēlas ne tikai uzsvērt, ka tā un ASV ir pasaules lielākās demokrātijas, bet iegūt maksimāli izdevīgu tirdzniecības vienošanos ar amerikāņiem. Un, protams, arī amerikāņu atbalstu Indijas reģionālajā sāncensībā ar Ķīnu, kā arī saspīlētajās attiecībās ar kaimiņvalsti Pakistānu.
Mājiens Pekinai
Anadolu Agency atgādina, ka Trampa divu dienu vizīte Indijā, kas sākas šodien, padarīs viņu par ceturto ASV prezidentu pēc kārtas, kurš ieradies tur oficiālā vizītē, "demonstrējot šīs Dienvidāzijas valsts pieaugošo svarīgumu Vašingtonai laikā, kad strauji aug Ķīnas globālā ietekme".
Šī vizīte būs nākamais solis pēc decembrī notikušās ASV un Indijas ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās, kura noslēdzās ar vienošanos "kopā darboties, lai veidotu brīvu, atklātu un iekļaujošu Indijas – Klusā okeāna reģionu", kā arī stiprināt sadarbību, lai dotu pretsparu "reģionāliem un globāliem draudiem". Lai gan Ķīna šajos formulējumos nav minēta, ne analītiķi, ne mediji nešaubās, ka tas ir bijis nepārprotams mājiens Pekinai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 24. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ha, ha
X