gadadienu un pieminēja aukstā kara beigas, par vēstures atgriešanos parūpējās Krievijas līderis Vladimirs Putins. Zaļo, aizsargmaskās tērpto bruņoto vīreļu aktivitātes Krimā drīz vien atgādināja par jēdzienu "aneksija", kurš spilgtāk palicis atmiņā no nacistiskās Vācijas rīcības pret Austriju 1938.gadā. Kremļa propagandas dzirnas drīz vien mala skarbāk par PSRS laikos ierastajiem meliem, kas bija vismaz "izsmalcinātāki un gaumīgāki" savā izpildījumā. Naftas cenas krita, rublis grima kā deviņdesmitajos, un virs Baltijas jūras nepieredzētā biežumā sāka lidināties jau no piecdesmitajiem gadiem pazīstamie sarkanzvaigžņotie stratēģiskie bumbvedēji Tu-95.Āfrikā atgriezās ebolas epidēmija, kuras uzliesmojums šoreiz prasīja vairāk dzīvību.Ekonomikas problēmas eirozonā pieklusināja tos, kas vēl 2013.gadā gavilēja par krīzes pārvarēšanu. Grieķija decembrī atkal nostājās uz politiskās nestabilitātes ceļa.ASV pēc plašiem protestiem bija spiestas atcerēties par starprasu problēmām un paziņoja, ka mainīs attiecības ar Kubu.Un tieši šogad vistiešāk izpaudās recesijas dzemdētais ekstrēmo politisko spēku popularitātes pieaugums Eiropā, kas nesa līdzi vēlmi visā vainot iebraucējus.Ukraina - Putina ķīlnieceGandrīz 5000 cilvēku dzīvību izdzēsis militārais konflikts Eiropas vidū Ukrainā, kur Krievija ar spēku cenšas nepieļaut Kijevas izlaušanos no Maskavas ietekmes orbītas un integrēšanos Eiropas Savienībā (ES) un, iespējams, tālākā nākotnē arī NATO.Krimas pussalas aneksija un Krievijas karavīru klātbūtne Austrumukrainā apliecinājusi bijušā Valsts drošības dienesta pulkveža un Kremļa saimnieka Vladimira Putina gatavību pārkāpt starptautiskās normas, lai destabilizētu tuvējās kaimiņvalstis.Rietumvalstu ieviestās sankcijas manāmi iedragājušas Krievijas ekonomiku, to dēļ Maskavai sāk trūkt naudas, lai uzturētu okupēto Krimu un atbalstītu promaskaviskos kaujiniekus Ukrainas austrumos. Rietumos izskan cerības, ka ekonomiskās problēmas piespiedīs Putinu mīkstināt savu politiku Austrumukrainā, bet analītiķi Krievijā uzskata, ka Kremlis vairs nevar atļauties "atdot" Ukrainu.Negrib Krievijas labumus21.februārī nakts aizsegā no Ukrainas aizbēga promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs, kura pērn novembrī pieņemtais lēmums neparakstīt asociācijas līgumu ar ES lika iziet ielās tūkstošiem ukraiņu. Viņiem nebija pieņemama valsts tuvināšanās Maskavai, kas ar solījumiem par daudzmiljardu aizdevumiem un lētāku gāzi pārtrumpoja Briseli, kura piedāvāja piekļuvi ES vienotajam tirgum, ja Kijeva veiktu visaptverošas reformas.Par protestu epicentru kļuva Kijevas Neatkarības laukums, kur atsevišķās dienās sapulcējās pat nepilns miljons cilvēku. Protestētāji Kijevā un Rietumukrainā ieņēma valdības ēkas. Janvārī Ukrainas parlaments pieņēma likumus, kas stingri ierobežoja pulcēšanās brīvību.Lai arī vara centās panākt pretējo, protestu kustība nemazinājās, tādēļ tās apklusināšanai izmantoja brutālu spēku. 18.februārī Kijevā sadursmēs starp protestētājiem un specvienību kaujiniekiem gāja bojā vismaz 18 cilvēku, bet aptuveni simt guva ievainojumus. 20.februāris kļuva par vienu no asiņainākajām dienām Ukrainas vēsturē, jo ielu sadursmēs Kijevā dzīvību zaudēja vismaz 88 cilvēki. Medijos parādījās video, kuros redzams, kā snaiperi no ēku jumtiem šāvuši uz neapbruņotiem protestētājiem.21.februārī protestu līderi un Janukovičs vienojās izveidot jaunu valdību un sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Ar notikušo neapmierinātā Krievija paziņoja, ka Ukrainā bruņota valsts apvērsuma (kas koordinēts no Vašingtonas un Briseles) ceļā pie varas nācis fašistisks režīms.Neatzīst "zaļos cilvēciņus"Februāra beigās pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotajos Ukrainas dienvidaustrumu reģionos norisinājās protesti pret varas maiņu Kijevā. Tikai dažas dienas pēc Soču ziemas olimpisko spēļu noslēguma bruņoti cilvēki bez atpazīšanas zīmēm ieņēma Krimas valdības ēkas un lielākās lidostas.Lai arī daudzas pazīmes apliecināja, ka tie ir Krievijas armijas karavīri, Maskava noliedza savu saistību ar "zaļajiem cilvēciņiem". Vēlāk gan Putins paziņoja, ka Krievija sev rezervē tiesības izmantot jebkādus līdzekļus savu pilsoņu aizsargāšanai Dienvidaustrumukrainā.16.martā 97% Krimas iedzīvotāju tā sauktajā referendumā atbalstīja teritorijas pievienošanu Krievijai. Jau nākamajā dienā Putins svinīgā ceremonijā Maskavā parakstīja likumu par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā. ES un ASV, atbildot uz Krimas aneksiju, ieviesa sankcijas pret atsevišķām Krievijas un Krimas amatpersonām.Aprīļa sākumā promaskaviskie protestētāji ieņēma reģionālo valdību ēkas Ukrainas austrumu pilsētās Doņeckā un Luhanskā. Vēlāk šajās un vēl vairākās Austrumukrainas pilsētās parādījās "zaļie cilvēciņi". Kijeva sāka "pretterorisma operāciju" Austrumukrainā, ukraiņu karavīri ir tik slikti sagatavoti un ekipēti, ka nespēja gūt panākumus pār bruņotajiem separātistiem, kuri maija sākumā Doņeckā un Luhanskā izveido "tautas republikas".Pamieru neievēroJūnija beigās Ukrainas nesen ievēlētais prorietumnieciskais prezidents Petro Porošenko parakstīja asociācijas līgumu ar ES. Viņš ir paziņojis, ka Ukrainas mērķis ir kļūt par ES dalībvalsti, bet šonedēļ vizītes laikā Polijā neizslēdza iespēju sarīkot referendumu par valsts pievienošanos NATO, pret ko kategoriski iebilst Krievija.17.jūlijā virs separātistu kontrolētā Graboves ciemata tika notriekta aviokompānijas_ Malaysia Airlines _pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem, pārsvarā rietumvalstu pilsoņiem. Pēc traģēdijas ES un ASV pret Krieviju noteica ekonomiskās sankcijas, kas skar finanšu, enerģētikas un militāro sektoru. To rezultātā kopš gada sākuma Krievijas rubļa vērtība ir samazinājusies par 40%, un rubļa kursa noturēšanai Centrālā banka ir iztērējusi jau 87 miljardus dolāru (70,8 miljardi eiro).Lai arī 5.septembrī Minskā parakstīts pamiers, Austrumukrainā turpinās sadursmes starp Kijevas spēkiem un promaskaviskajiem kaujiniekiem. Kijeva un NATO regulāri ziņo par Krievijas bruņutehnikas kolonnām, kas šķērso separātistu kontrolēto Ukrainas austrumu robežu.ANO ziņo, ka kopš aprīļa kaujās Austrumukrainā nogalināti vismaz 4707, savukārt ievainoti vairāk nekā 10 tūkstošu cilvēku. Vismaz 1357 krituši pamiera laikā. Konflikta skartos rajonus pametuši vairāk nekā 640 tūkstošu civiliedzīvotāju.Islāma valsts zvērības iedveš bailes arī rietumvalstīsVēl šī gada sākumā reti kurš bija dzirdējis par islāma ekstrēmistu kustību Islāma valsts (IS), kas ir viens no neskaitāmajiem "spēlētājiem" gandrīz četrus gadus ilgajā Sīrijas pilsoņkarā. Turpretim pēdējā pusgadā kustības nosaukumu ir dzirdējis gandrīz katrs, jo pasaules medijos regulāri parādās ziņas par IS pastrādātajām zvērībām.Grupējums, kura mērķis ir izveidot islāma likumos balstītu valsti jeb kalifātu sunnītu apdzīvotajās teritorijās Sīrijā un Irākā, savulaik radās kā starptautiskās teroristiskās organizācijas Al Qaeda atzars Irākā, bet šogad februārī sarāva saites ar to.Pagājušajā gadā IS pārņēma kontroli pār Sīrijas ziemeļu pilsētu Raku, kas kļuva par džihādistu kustības "galvaspilsētu", janvārī tā guva militārus panākumus arī kaimiņvalstī Irākā, kur tika sagrābtas vairākas pārsvarā sunnītu apdzīvotas pilsētas. IS savā labā izmantoja sunnītu neapmierinātību ar toreizējo Irākas valdību, ko kontrolēja šiīti.Jūnijā IS izdevās ieņemt Irākas otru lielāko pilsētu Mosulu, padzenot no tās amerikāņu apmācītos un labi ekipētos Irākas armijas spēkus. Džihādisti no Irākas Centrālās bankas filiāles Mosulā izzaga vairākus simtus miljonu dolāru, tādējādi padarot IS par bagātāko teroristisko organizāciju pasaulē. IS gūst peļņu arī no tās kontrolē nonākušajiem naftas ieguves laukiem un reketa islāmistu kontrolētajos rajonos.Vietās, kur savu varu ir pasludinājusi IS, cilvēku dzīve ir pārvērtusies par elli. Tiem, kuri nepakļaujas islāmistu likumiem, ir vai nu jābēg, vai jārēķinās ar nāvi. Ar īpašu brutalitāti IS vērsusies pret citu reliģiju pārstāvjiem, piemēram, kristiešiem, kuriem publiski izpildīts nāvessods, piesitot krustā. Savas zvērības IS kaujinieki iemūžina fotoattēlos un video, kas vēlāk tiek izplatīti sociālajos tīklos internetā.Pēc ASV un citu rietumvalstu lēmuma iesaistīties gaisa triecienos IS pozīcijām Irākā un Sīrijā kustība ir nogalinājusi vairākus sagūstītos rietumvalstu pilsoņus, nogriežot viņiem galvu. Apskatei internetā tika ievietots video, kurā bija redzams, kā ar britu akcentu runājošs džihādists brīdina ASV prezidentu Baraku Obamu izbeigt uzlidojumus un nogriež galvu amerikāņu žurnālistam Džeimsam Folijam.Dažu mēnešu laikā IS kļuva par vienu no lielākajiem apdraudējumiem starptautiskajai drošībai. Īpaši nobažījušās ir rietumvalstis, jo IS rindās Sīrijā un Irākā karo tūkstošiem to pilsoņu. Piemēram, Lielbritānija un Vācija lēš, ka IS pievienojušies vismaz 500 katras valsts iedzīvotāju.Daļa no viņiem ir atgriezušies vai gatavojas atgriezties savā mītnes zemē, tāpēc ir risks, ka viņi var mēģināt sarīkot terora aktus. Vairākas valstis jau ir kriminalizējušas savu pilsoņu pievienošanos IS.Karstākais gads pasaules vēsturē - varbūtJa vien līdz ar Ziemassvētku vecīša aktīvā darba laika sākumu nenotiks auksts brīnums un ziemeļbriedis Rūdolfs kopā ar dāvanu maisu neapveltīs Zemi ar arktisku spelgoņu, meteorologi un laika ziņu fani varēs konstatēt, ka 2014.gads bijis karstākais pasaules vēsturē kopš gaisa temperatūras fiksēšanas sākuma.Globālo gaisa temperatūras izmaiņu apkopojums attiecībā pret četru desmitgažu references periodu (1961-1990), ko veikusi ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde, liecina, ka, visticamāk, šīs prognozes piepildīsies. Laikraksta The Guardian klimata analītiķis Džons Eibrahems par to ir pilnīgi pārliecināts. Viņš raksta, ka decembra temperatūra pašlaik pārsniedz vidējo par 0,5 °C. Klimata un laikapstākļu modeļi ļaujot prognozēt, ka nākamā nedēļa pasaulē būs pat par 0,75 °C siltāka par vidējo, tas nozīmētu, ka decembris kopumā būtu par 0,6 °C siltāks par vidējo un gada gaisa temperatūras anomālija būtu +0,674 °C, kas pārsniegtu iepriekšējo rekordu par 0,024 °C.(Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) prognoze par gada temperatūras anomāliju, kas attēlota grafikā, gan ir mazliet pieticīgāka +0,56 °C.)"Šis gads pierāda, ka nav taisnība tiem, kuri pēdējos gadus kliedza par globālās sasilšanas apstāšanos, jo viņu loģika neparedzēja tik karstu gadu. Taču dati skaidri parāda, ka pasaule sasilst. Okeāni sasilst, zeme sasilst, atmosfēra sasilst, ledussega kūst, jūras līmenis ceļas," raksta Eibrahems.PMO ziņojumā konstatē, ka "sasilšana ir saistāma ar nepierastiem laikapstākļiem. Paaugstināta okeānu temperatūra daudzās valstīs rada pastiprinātu lietus daudzumu un plūdus un reizē arī ekstrēmu sausumu citur." Šogad plūdi nodarīja lielus postījumus Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Serbijā, Indijā, Pakistānā, Bangladešā un Marokā. Apvienotajā Karalistē ziema bija mitrākā vēsturē, nokrišņu daudzuma rekordi fiksēti Francijā un Japānā.Savukārt sausums piemeklēja Ķīnu un Centrālameriku, izraisot ūdens trūkumu Sanpaulu Brazīlijā. Joprojām turpinās sausums ASV rietumos Kalifornijā, Teksasā un Nevadā, kur nokrišņu daudzums šogad bijis par 40% mazāks nekā parasti."Globālā sasilšana nav apstājusies," teikts PMO ģenerālsekretāra Mišela Žaro paziņojumā. "Rekordlielas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un koncentrācija atmosfērā rada lielāku neprognozējamību par planētas nākotni."Globālā gaisa temperatūra kopš industriālās revolūcijas sākuma ir pieaugusi par 0,8 °C. Pasaules Banka konstatē, ka gaidāms vairāk postošu vētru, pārmaiņas pārtikas ražās un slimību izplatības areālos.
Vēsture atgriezās kā pa spirāli. Atskats uz aizvadīto gadu pasaulē
Ja nu kāds var gavilēt, mēģinot ielikt aizvadīto gadu kādos to spilgti raksturojošos rāmjos, tad tie ir sava veida vēsturisko notikumu atkārtošanās cikliskuma vai spirāles teorijas piekritēji.Tik daudz kas šogad lika analītiķiem runāt par pagātnes rēgu atgriešanos.Gadā, kad Vācija atzīmēja Berlīnes mūra gāšanas 25.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.