ES pilsoņi, kas jau dzīvoja Lielbritānijā pirms 2020.gada 31.decembra un reģistrējās saskaņā ar panākto Briseles un Londonas vienošanos, saglabās tādas pašas tiesības uz dzīvi, darbu un sociālo drošību Lielbritānijā kā pirms Brexit. Vairums aptaujāto Neatkarīgās uzraudzības iestādes (IMA) pētījumā norādīja, ka pret viņiem pašlaik izturas tāpat kā pret Lielbritānijas pilsoņiem.
Taču 44% aptaujāto nav pārliecināti, ka tā būs arī nākotnē.
IMA, kas tika izveidota ES pilsoņu tiesību aizsardzībai Lielbritānijā pēc Brexit, internetā aptaujāja aptuveni 3000 cilvēku no 27 ES valstīm.
Aptaujā tika secināts, ka ievērojams vairākums respondentu netic, ka institūcijas aizstāvēs viņu tiesības. Puse aptaujāto norādīja, ka nezina par savām tiesībām, un tikai 48% zināja, ka viņu profesionālā kvalifikācija tiek vienādi atzīta ES un Lielbritānijā.
Desmitā daļa aptaujāto plāno pamest Lielbritāniju pēc 2021.gada 30.jūnija, kad beigsies reģistrācijas periods sistēmā, kuru Londona un Brisele nodibināja pagājušajā gadā, lai ļautu ES pilsoņiem turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc Brexit.
Kā iemeslus Lielbritānijas pamešanai aptaujātie minēja ticības trūkumu valdībai, sajūtu, ka Brexit dēļ Lielbritānija vairs nav tik viesmīlīga vieta un bažas, ka valsts iestādes neievēros Lielbritānijā palikušo ES pilsoņu tiesības.
Nacionālā statistikas biroja 2019.gada aplēses liecina, ka Lielbritānijā dzīvoja 3,6 miljoni ES pilsoņu. Tomēr Iekšlietu ministrija līdz 2021.gada marta beigām bija saņēmusi 5,6 miljonus pieteikumu.
IMA aicināja valsts iestādes koncentrēties uz neaizsargāto un atstumto cilvēku grupām, piebilstot, ka tām ir būtiska loma pozitīvu attiecību veidošanā un uzticības veicināšanā attiecībās ar ES pilsoņiem.
IMA atzina, ka ir vīlusies par desmitās daļas aptaujāto atbildi, ka viņi nesūdzēsies problēmu gadījumā.
Iestāde uzsvēra, ka jācenšas panākt uzticamu statusu attiecībās ar Eiropas pilsoņiem, tostarp jāatbalsta vēršanās ar problēmām pie IMA, lai būtu iespējams identificēt un izpētīt sistēmiskas problēmas.