"Ir labi, ka Ķīna ir parādījusi savu apņemšanos meklēt risinājumu, tomēr man godīgi jāatzīst, ka mani izbrīna, kādēļ Ķīnas pozīcija līdz šim nav ietvērusi aicinājumu agresoram Krievijai izbeigt karu. Mēs visi zinām, ka prezidentam [Vladimiram] Putinam būtu iespēja to izdarīt jebkurā brīdī," kopīgā preses konferencē ar Ķīnas ārlietu ministru Cjiņu Ganu paziņoja Bērboka.
Viņa atzina, ka Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina nesenā vizīte Maskavā apliecinājusi, ka "nevienai citai valstij nav tik lielas ietekmes uz Krieviju kā Ķīnai". Ķīnas "lēmums, kā šo ietekmi izmantot, tieši ietekmē Eiropas pamatintereses", norādīja Vācijas ārlietu ministre, piebilstot, ka Ķīnai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir īpaša atbildība.
"Ķīna veiksmīgi iesaistījās Irānas un Saūda Arābijas mierizlīgumā, tādēļ mēs vēlētos, lai Ķīna ietekmētu Krieviju beidzot apturēt savu agresiju un piedalīties miermīlīgā konflikta atrisinājumā," piebilda Bērboka, kas Ķīnu kā ministre apmeklē pirmo reizi.
Bērboka Ķīnā ieradusies nedēļu pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas, kas arī aicināja Maskavas tradicionālo sabiedroto Pekinu vairāk iesaistīties, lai panāktu Krievijas iesāktā kara izbeigšanu.
Ķīna uzstāj, ka šajā jautājumā ir neitrāla, un tā nekad nav nosodījusi Krievijas iebrukumu kaimiņvalstī.
Vācijas ārlietu ministre arī uzsvēra, ka vienlīdz svarīgi būtu "nepieļaut ieroču piegādes Krievijai, kas vēl vairāk pagarinātu agresiju.
Savukārt Cjiņs pēc divu stundu garās sarunas ar Bērboku uzsvēra Pekina "nepiegādā un nepiegādās ieročus konfliktā iesaistītajām pusēm".
Viņš arī uzsvēra, ka likums kontrolē dubultas pielietojamības preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
Ķīnas nozīme Ukrainā ir veicināt samierināšanos un mudināt miera sarunas, uzsvēra Cjiņs. "Mēs neliesim eļļu ugunī," viņš paziņoja.
Vācijas ārlietu ministre arī brīdināja par "šausmu scenāriju", ja Taivānas jūras šaurumā tiktu piedzīvots "militārs saasinājums". Pekina nesen veica militāras mācības netālu no Taivānas, ko uzskata par savu teritoriju.
"Kā jau minēts, caur Taivānas šaurumu ik dienu iziet 50% pasaules tirdzniecības apmēra, tādēļ militārs saasinājums šajā teritorijā būtu šausmu scenārijs visai pasaulei," brīdināja Bērboka.
Tikšanās laikā viņa savam kolēģim pauda arī bažas par cilvēktiesību ierobežojumiem un pilsoniskās sabiedrības lomas mazināšanos Ķīnā.