Atbilstoši ekspertu vērtējumam, atrastās monētas ir aptuveni divus gadu tūkstošus vecas un datējamas ar aptuveni 50. gadu pirms mūsu ēras. Tās, visticamāk, piederējušas ķeltu ciltij koriozolītiem, kura tolaik dzīvoja mūsdienu Bretaņas (Francijā) ziemeļos.
Zinātnieki uzskata, ka minētajam laikam neticami lielos naudas līdzekļus Francijas ķelti paslēpuši Džērsijas salā, baidoties no romiešu iebrukuma – I gadsimta pirms mūsu ēras vidū Romas leģioni Jūlija Cēzara vadībā iekaroja Galliju.
Jāpiebilst, ka pagaidām zinātniekiem ir grūti noteikt precīzu atrasto monētu skaitu, jo tās laika gaitā sajaukušās ar mālu, kamdēļ viss atradums līdzinās milzīgam stienim. Atbilstoši sākotnējam novērtējumam, monētu skaits svārstās no 30 līdz 50 tūkstošiem, savukārt numismāti norāda, ka katra monēta atsevišķi maksās no viena līdz diviem simtiem sterliņu mārciņu. Līdz ar to depozīta kopējā vērtība var svārstīties robežās no 5 līdz 16,5 miljoniem ASV dolāru.
R. Meads presei atzinis, ka ar apslēptās mantas meklējumiem konkrētajā Džērsijas salas rajonā nodarbojies jau vairāk nekā 30 gadus. Interese par šo nodarbi viņam radusies pēc tam, kad R. Meads dzirdējis stāstus par monētām, kuras atrastas pēc tam, kad vētra izgāzusi vairākus kokus ar visām saknēm.
Pagaidām nav skaidrs, uz kādu daļu no atraduma, pēc monētu pārdošanas muzejiem un kolekcionāriem, varēs pretendēt abi arheologi – amatieri. Neskaidrības rada arī fakts, ka zemes īpašnieki, kur atrastas monētas, vēlas lai tās paliktu salas īpašums.