Līdzīgi kā lielāko daļu ziemeļu puslodes, arī Eiropu pēdējos mēnešos piemeklējuši ekstrēmi laikapstākļi, tostarp spēcīgas lietavas un to izraisīti plūdi Vācijā un Beļģijā un karstuma viļņi, kas veicināja ugunsgrēku izraisīšanos Eiropas dienvidos.
Vidējā temperatūra no jūnija sākuma līdz augusta beigām bija aptuveni par 0,1 grādu pēc Celsija augstāka nekā iepriekšējās karstākajās vasarās 2010.gadā un 2018.gadā, kas ir salīdzinoši neliels pieaugums.
Bet tas bija pieaugums par veselu vienu grādu pēc Celsija, salīdzinot ar vidējo temperatūru laika posmā no 1991.gada līdz 2020.gadam, kas atspoguļo ilgtermiņa globālās sasilšanas tendenci.
2020.gads bija karstākais Eiropā meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Temperatūras pieaugums nav bijis vienmērīgi izplatīts. Eiropas dienvidi piedzīvoja karstuma viļņus un Eiropas austrumos bija siltāks nekā vidēji vasarās, taču Eiropas ziemeļos karstums bija mazāks nekā vidēji vasarās.
C3S apkopo meteoroloģiskos datus kopš 1950.gada. Globālās sasilšanas dēļ šī vasara, visticamāk, bijusi karstākā visā rūpniecības laikmetā.
Itālijā 11.augustā gaisa temperatūra pakāpās līdz 48,8 grādiem pēc Celsija. Ja to apstiprinās Pasaules meteoroloģijas organizācija, tā būs bijusi karstākā diena Eiropas vēsturē. Līdz šim augstākā temperatūra - 48 grādi pēc Celsija - bija reģistrēta Atēnās 1977.gadā.