Tāpat ziņojumā atzinīgi novērtētas veiktās darbības pretkorupcijas politikas plānošanas jomā, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.-2025.gadam pieņemšanā un tā uzdevumu izpildē.
Eiropas Komisija īpaši akcentējusi KNAB efektīvo darbu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, tostarp tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā, panākot vairākas nozīmīgas izmaiņas.
Pozitīvi novērtēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.-2025.gadam pieņemšana un sekmīga tajā ietverto uzdevumu faktiskā ieviešana, kā arī likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pašvaldības domju deputātiem noteikto ienākumu gūšanas ierobežojumu paplašināšana.
Tāpat Eiropas Komisija sniegusi pozitīvu vērtējumu arī citām KNAB īstenotajām darbībām korupcijas mazināšanā, tostarp sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem un starpinstitucionālās sadarbības nostiprināšanai, sniedzot atbalstu sabiedrotajiem, piemēram, Eiropas Prokuratūrai tās uzsāktajos kriminālprocesos.
Eiropas Komisija ir uzsvērusi valsts amatpersonu deklarāciju sistēmas sekmīgu darbību, tajā skaitā ieviestos deklarāciju pārbaudes mehānismus. Šai sistēmai, kuras pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), ir pastarpināta sasaiste ar interešu konflikta novēršanas regulējumu, un tās publiskā pieejamība kalpo kā nozīmīgs preventīvs instruments interešu konflikta un korupcijas novēršanā.
VID vai sabiedrība, konstatējot kādu šī normatīvā regulējuma pārkāpumu, informē KNAB, kas saņemto informāciju izvērtē savas kompetences ietvaros.
Vienlaikus Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas ievērojamo darbu pie interešu pārstāvības atklātības jeb tā dēvētās lobēšanas nostiprināšanas normatīvajā regulējumā. Eiropas Komisijas ieskatā, Latvijai jāturpina uzsāktais darbs, nodrošinot tiesību akta efektīvu ieviešanu, tostarp, izveidot īpašu interešu pārstāvības reģistru. Pozitīvi novērtēts arī darbs dažādos integritātes jautājumos, kuri saistīti ar augstākās izpildvaras funkcijām un tiesībaizsardzības iestādēm.
Eiropas Komisijas sagatavotajā dokumentā vērtēta tiesiskuma situācija Eiropas Savienības dalībvalstīs un iepriekšējā gadā izteikto ieteikumu ieviešana, kā arī dalībvalstīm sniegti jauni ieteikumi. Dokuments aptver četrus pīlārus - pretkorupcijas regulējumu, valstu tiesu sistēmas, mediju brīvību un plurālismu, kā arī institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas.