Tomēr satraucošie mediju virsraksti un galēji labējo politiķu aktīvie centieni izmantot notikušo savu politisko mērķu popularizēšanai ir uzkurinājuši naida izpausmes pret musulmaņiem ikdienā, pirmdien vēsta avīze Diena.
Nedēļā pēc uzbrukumiem satīras žurnālam Charlie Hebdo ar to jau nācies saskarties Francijas musulmaņiem. Mošejās tiek mestas degbumbas un cūku galvas. Musulmaņu apģērbā un galvassegās tērptās sievietes uz ielas tiek apsaukātas un apspļaudītas. Sociālajos tīklos izskan aicinājumi atriebties islāma sekotājiem. Associated Press (AP), atsaucoties uz Nacionālās islamofobijas novērošanas institūcijas vadītāja Abdallāha Zekri teikto, vēsta, ka pirmo sešu dienu laikā pēc uzbrukuma Charlie Hebdo reģistrēti 60 pret musulmaņiem vērsti incidenti, to skaitā - uzbrukumi un draudi.
26 musulmaņu lūgšanu vietās mests ar degbumbām un cūku galvām un raidīti šāvieni. Uz mošeju Lemānas pilsētā mestas četras granātas. 34 cilvēki apgalvojuši, ka viņiem izteikti apvainojumi un draudi.
Musulmaņi Francijā ar šādu attieksmi saskārušies arī pirms pēdējiem traģiskajiem notikumiem. 2012. gadā Dienvidfrancijā Mohammeds Merahs ebreju skolā nogalināja trīs bērnus, rabīnu un trīs karavīrus. Pretislāma noskaņojumu vēl vairāk uzkurināja franču musulmaņa pastrādātā četru cilvēku slepkavība ebreju muzejā Briselē maijā.
Bažās par iespējamiem incidentiem, kas vēl vairāk pastiprinātu baiļu atmosfēru, gan Francijas, gan Vācijas amatpersonas publiski aicinājušas nevainot visus musulmaņus dažu indivīdu pastrādātajos noziegumos un nesaistīt islāmu ar terorismu.
"Teroristu reliģija nav islāms, ko viņi īstenībā ir nodevuši, bet gan barbarisms. Es negribu, lai viņus sauc par musulmaņiem. Es viņus saucu par teroristiem," izteicies Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Sociālistu deputāts parlamentā Patriks Menuči atgādinājis, ka Francijā ir ap sešiem miljoniem musulmaņu, taču kaut kāda saskarsme ar terorismu varētu būt tikai ap tūkstoš indivīdu.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 19.janvāra, avīzē Diena!