Šis ir pēdējais ES budžets, kuru pieņem EP un Eiropas Komisija (EK) šajā sastāvā pirms vēlēšanām nākamā gada maijā, kā arī vēl nav panākta vienošanās ar Lielbritāniju, kuras izstāšanas termiņš ir 2019.gada marts.
EP Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere skaidroja, ka nākamgad, iespējams, ES kļūs par vienu dalībvalsti mazāka, tomēr vēl līdz 2020.gadam Lielbritānijai ir jāpilda savas apņemšanās un jāturpina iemaksas kopējā budžetā. "Latvijas ekonomikas izaugsmei un savas konkurences attīstīšanai ir ļoti svarīgs finansējums bez pārrāvumiem, ko 2019. gada Eiropas Savienības budžets plāno nodrošināt," pauda Vaidere.
Deputāte arī norādīja, ka no kopējā budžeta teju 80 miljardi eiro plānoti ES ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai. Savukārt EK ir piedāvājusi Erasmus+ finansējumu palielināt par 1360 miljoniem eiro jeb 10% salīdzinājumā ar 2018.gadu.
Eiropas Savienošanas instrumentam transporta jomā nākamgad iecerēts piešķirt papildu 40 miljonus eiro. Vaidere norādīja, ka šāds solis ir nozīmīgs arī Latvijai, jo tieši reģionālie infrastruktūras projekti, kā, piemēram, Rail Baltic, ir budžeta izlietojums ar Eiropas pievienoto vērtību.
Pēc deputātes paustā, ES nākamā gada finansējums lauksaimniecībai saglabāsies gandrīz 60 miljardu eiro apmērā.
Katru gadu EK iesniedz ES budžeta projektu. Pamatojoties uz to, EP un Eiropas Padome pieņem savu nostāju, attiecīgi atšķirības starp abu institūciju pozīcijām risina tā dēvētajā samierināšanas procedūrā. Visas trīs institūcijas tiks pārstāvētas 16.novembra sanāksmē Briselē, kad tiek plānots pieņemt galīgo ES nākamā gada budžetu.
Rutina