Drošības problēmu loks, ar ko pašlaik saskaras reģions, ir ļoti plašs, sākot ar karu Ukrainā, turpinošos konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu un spriedzes pieaugumu Balkānos, atzīmē Financial Times (FT). Reuters piebilst, ka samitā varētu runāt arī par kiberdrošību, migrāciju un enerģētisko drošību.
Pati samita vieta – Bulboaka Moldovā – atrodas astoņu kilometru attālumā no Krievijas kontrolētā separātistu veidojuma Piedņestras un 21 kilometra attālumā no Ukrainas robežas. Tieši tur vislabāk varētu būt jūtama akūtā nedrošība Eiropas perifērijā un izaicinājumi, ar kuriem šajā ziņā saskaras Eiropas Savienības un NATO valstis. "Šis ir sarežģīts laiks, bet tieši tāpēc EPK ir vajadzīga – lai Eiropa varētu sanākt kopā un piedalīties šo problēmu risināšanā," Moldovas vicepremjera un ārlietu ministra Niku Popesku teikto citē FT.
EPK formātu pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinājuma izveidoja pērn, kad pirmajā samitā Prāgā pulcējās visi Eiropas reģiona, izņemot Krieviju un Baltkrieviju, līderi. Arī šogad gaidāma 27 ES valstu un 20 citu reģiona valstu – to vidū Lielbritānijas, Norvēģijas, Armēnijas, Azerbaidžānas – pulcēšanās. Palīdzību samita organizēšanā nodrošinājusi Francija, kas kopā ar Lielbritāniju un Rumāniju rūpēšoties arī par gaisa telpas aizsardzību samita vietā. Samita organizētāji cer arī uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanos.
Plānots, ka valstu līderi sadalīsies mazākās grupās, fokusējoties uz atšķirīgu jautājumu apspriešanu un daudz laika atvēlot divpusējām sarunām. Paredzams, ka starp Armēnijas un Azerbaidžānas līderiem notiks atsevišķa saruna, kuru vadīs Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un kurā piedalīsies Francijas un Vācijas līderi.
Lai gan EPK formāts neparedz konkrētu līgumu parakstīšanu un kopīgu paziņojumu pieņemšanu, tas dalībniekiem sniedz platformu diskusijām un sarunām, kuru dēļ būtu jārīko atsevišķas vizītes. Kā atzīmē FT, tas ir sava veida Davosas forums Eiropas premjerministriem un prezidentiem.