Noslēdz vienošanos
Trešdien EK paziņoja, ka ir noslēgusi sarunas ar ASV farmācijas uzņēmumu Pfizer un Vācijas kompāniju BioNTech par eksperimentālās jaunās vakcīnas 300 miljonu devu piegādi ES dalībvalstīm. "Pēc apstiprināšanas tās tiks ātri izmantotas un pietuvinās mūs ilgtspējīgam pandēmijas risinājumam," līguma noslēgšanu komentējusi EK vadītāja Urzula fon der Leiena.
Cerību, ka risinājums ir tuvu, deva Pfizer un BioNTech šīs nedēļas paziņojums, ka trešajā izmēģinājumu fāzē vakcīna uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar jauno koronavīrusu. Jāpiemin gan, ka izmēģinājumu fāze vēl nav beigusies un var ilgt vēl vairākus mēnešus. Tomēr, kā raksta France24, paziņojums ir radījis optimisma vilni ES, kas cer, pateicoties vakcīnai, nākamajā gadā atgriezties pie brīvas pārvietošanās bez ierobežojumiem un karantīnas noteikumiem. "Mēs esam sākuši darbu ar dalībvalstīm, lai sagatavotu nacionālās vakcinēšanas kampaņas. Mēs jau esam gandrīz pie finiša. Taču līdz tam mums ir jābūt piesardzīgiem un uzmanīgiem," sacīja EK prezidente.
AP raksta, ka Pfizer un BioNTech nebūt nav vienīgie uzņēmumi, ar ko EK ir noslēgusi līgumu par vakcīnu piegādi. Kopumā ES ir garantēts vairāk nekā miljards vakcīnu devu. The New York Times norāda, ka viena kompānija nespēs nodrošināt vajadzīgo daudzumu. Piemēram, jau minētā Pfizer un BioNTech nākamgad plāno saražot tikai 1,3 miljardus.
Arī zinātnes pasauli ir iepriecinājis Pfizer un BioNTech paziņojums, jo vakcīna izmanto jaunu imunitātes veidošanas mehānismu. Pretēji ierastajām vakcīnām, kurās pamatā izmantoja neaktīvu vīrusu imūnsistēmas aktivizēšanai, jaunās vakcīnas ķermenim liek izstrādāt vīrusā sastopamos proteīnus un tādējādi "iemāca" imūnsistēmu reaģēt uz to. Metode sākotnēji izstrādāta, lai cīnītos ar vēzi, un, kā raksta Financial Times, to izmanto arī mēģinājumos radīt glābiņu no HIV un trakumsērgas. Tiek uzskatīts, ka šis vakcīnu veids ir drošāks un arī ātrāk saražojams.
Tomēr, kā atgādina Pasaules Veselības organizācija, neviena vakcīna vēl nav noslēgusi trešo izmēģinājumu fāzi un dati par to efektivitāti nav nonākuši nedz pie ES, nedz ASV zāļu uzraugiem. Trešajā fāzē atrodas desmit dažādu vakcīnu. Oksfordas Universitātes un uzņēmuma AstraZeneca izstrādātās vakcīnas līdzautore Terēza Lambe izdevumam Nature sacījusi, ka sākotnējie rezultāti ir daudzsološi. "Tas mums dod cerības, ka arī citas vakcīnas būs efektīvas," komentējis Jeila Universitātes pētnieks Aiko Ivasaki.
Loģistikas izaicinājums
Kā norāda BBC, vismaz dažas vakcīnas būs nepieciešams uzglabāt temperatūrā, kas ir zemāka par mīnus 70 grādiem. Mediji ziņo, ka loģistikas kompānijas visā pasaulē ir sākušas būvēt milzu "saldētavu fermas", kur tās glabāt. EK veselības komisāre Stella Kirjakidu sacījusi, ka ES līmenī notiek nepieredzēti plaša koordinācija. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norādījis, ka sākotnēji ierobežotā daudzumā pieejamo vakcīnu sadalīšana būs nacionālo valdību lēmums.
Deutsche Welle ziņo, ka Vācija gatavo plānu, kas paredz izveidot 60 vakcinēšanas punktu, pašas vakcīnas izplatīšanā tiks iesaistīti bruņotie spēki. Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns sacījis, ka būtisks izaicinājums slēpjas arī jautājumā, ko vakcinēt pirmos. Sākotnējā versija paredz pirmos vakcinēt cilvēkus, kas pakļauti nozīmīgam inficēšanās riskam, un pēc tam tos, kuri ir riska grupās. Pagaidām precīzāks plāns nav izstrādāts. "Mēs vakcinēšanas stratēģiju izstrādājam tad, kad vakcīna ir apstiprināta," komentējis atbildīgās darba grupas vadītājs Tomass Mertens. Līdzīgi plāni izstrādāti arī Francijā un citviet ES. Savukārt Lielbritānijas valdība, kas ir panākusi vienošanos par vairāku desmitu miljonu vakcīnu piegādi, ir paziņojusi, ka ir izstrādājusi piegādes plānu visai valstij. Tiesa gan, britu valdība cer vakcinēšanu sākt jau decembrī, taču, kā norāda eksperti, visticamāk, tad vēl nebūs beigtas pārbaudes. The Wall Street Journal raksta, ka ASV plāns paredz vakcīnu izsūtīšanu 24 stundu laikā no brīža, kad zāļu uzraugs būs apstiprinājis to drošumu.