Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Eirozonas problēmas palēnām pārņem arī Vāciju

No Vācijas pienākuši vairāki pagaidām ne īpaši skaļi trauksmes signāli, kuri liecina - arī šī smagsvara spēja «vilkt» problemātiskās eirozonas valstis nav bezgalīga. Tieši Vācijas kā ES oficiālās glābējas statusa dēļ šajā valstī krītas darījumu vides indekss, bet aģentūra Moody's pat samazinājusi līdz negatīvām valsts kredītreitinga prognozes.

Kredītreitingi lejā

Kā liecina pētniecības institūta IFO sniegtie dati, Vācijas darījumu vides indekss jūlijā pazeminājies par diviem punktiem, salīdzinot ar jūniju, un noslīdējis līdz 103,3 punktiem, kamēr pat pesimisti gaidīja šī indeksa pazemināšanos tikai līdz 104,5 punktiem. Ja konkrētāk, tad šābrīža ekonomisko apstākļu indekss, kas tiek rēķināts kopīgā rādītāja ietvaros, šajā periodā pazeminājās no 113,9 līdz 111,6 punktiem, bet ekonomisko cerību indekss no 97,3 līdz 95,6 punktiem, kas uzskatāmi liecina - Eiropas vadošajā ekonomikā parādās aizvien vairāk problēmu.

Par pieaugošajām Vācijas problēmām brīdina arī starptautiskās reitingu aģentūras, īpaši Moody's, kura 23. jūlijā paziņoja, ka maina Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas kredītreitingu prognozi no stabilas uz negatīvu, jo ekonomiski spēcīgās valstis sniedz pārmēru lielu palīdzību parādniecēm - Itālijai un Spānijai. Situāciju pasliktina arī iespējamā Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas, pēc ekspertu domām, atstās negatīvu ietekmi uz visām eirozonas valstīm. Aģentūra gāja arī vēl tālāk, pēc divām dienām pazeminot 17 Vācijas banku ilgtermiņa reitingu prognozes no stabilām līdz negatīvām. Ir mainīti galvenokārt reģionālo banku reitingi, kuras lielā mērā atkarīgas no valsts vai federālo zemju atbalsta (negatīva prognoze nozīmē, ka reitings var tikt pazemināts tuvākajos 12-18 mēnešos).

Šāds Moody's lēmums gan nebija īpašs pārsteigums, jo darījumu klimata pasliktināšanās un aktivitātes kritums pašā Vācijā, recesija Spānijā un Itālijā, kā arī vēl virkne citu faktoru nevarēja neatstāt negatīvu ietekmi uz Vācijas bankām, kuras spēlē būtisku lomu visas Eiropas Savienības ekonomikā. Turklāt Vācijas lielākās bankas pašlaik ir iesaistītas skandālā par manipulācijām ar Libor un Euribor likmēm, arī vidējās bankas piedzīvo ne tuvu labākās dienas. Piemēram, nupat Eiropas Komisija (EK) piekrita piešķirt divām Vācijas bankām BayernLB un NordLB finanšu palīdzību 14 miljardu eiro apmērā restrukturizācijas veikšanai. EK uzskata, ka tās ir tikai pirmās bezdelīgas, jo jau tuvākajā laikā daudzām Vācijas bankām nāksies attīrīt bilances, paaugstināt kapitāla līmeni un samazināt izdevumus, turklāt tas viss notiks vienlaikus ar globālo tendenci, kad turpinās samazināties banku biznesa ienākumi.

Pretrunīga loma ES

Vēl viens būtisks faktors ir Vācijas pretrunīgā loma Eiropas Savienībā. No vienas puses, valstij ir ievērojamas priekšrocības no stabila (par spīti parādu krīzei) reģionālā noieta tirgus, bet, no otras puses, Vācija tiek uztverta kā monetārās savienības oficiālā glābēja, turklāt nauda dažādiem no vāciešu viedokļa apšaubāmiem mērķiem nāk gandrīz nepastarpināti no Vācijas nodokļu maksātāju kabatām. Pēdējais fakts sāk arvien vairāk dominēt Vācijas iedzīvotāju prātos un, piemēram, ja aptauja liecina, ka 51% vāciešu vēlas valsts aiziešanu no eirozonas (par palikšanu ir tikai 29%), tad tas nevar neatspoguļoties arī biznesa vidē.

Kopumā, pēc Moody's versijas, ir tikai četras ES valstis ar augstāko AAA kategorijas reitingu - Vācija, Nīderlande, Luksemburga un Somija, no kurām pirmajām trim piešķirtas negatīvas prognozes. Ja salīdzina Vāciju un Somiju, tad iemesli reitinga pārskatīšanai kļūst acīmredzami. Tā Somija ES finanšu palīdzības piešķiršanas Spānijas bankām ietvaros panāca no Madrides garantijas, ka tai izdosies atgūt kaut vai daļu naudas, kamēr Berlīnei šādu garantiju nav. Tāpat atšķirībā no Somijas Vācijas banku sistēma ir daudz mazāk orientēta uz iekšējo tirgu, kamdēļ jebkuri satricinājumi ES uz to atsaucas daudz jūtamāk.

Tiesa, eksperti norāda, ka Vācijai nekādā gadījumā nedraud lejupslīde pēc ES problēmvalstu parauga, jo starp, piemēram, Vāciju un Grieķiju ir ekonomiskais bezdibenis. Sliktākais, ko pieļauj pesimisti un Moody's, ir vismaz vairāku Vācijas banku kredītspējas pazemināšanās (kas arī var kļūt par formālo kredītreitinga pazemināšanas iemeslu), kamēr totāls likviditātes trūkums netiek pat apspriests.

Ne tik sāpīgi

Lai arī notikumu turpmākā attīstība atrodas zem jautājuma zīmes un lielā mērā ir atkarīga no tā, kā izpaudīsies Vācijas turpmākā dalība eirozonas glābšanā, tomēr ekonomiskās izaugsmes kritums, vairāk vai mazāk saglabājoties esošajai situācijai ES, Vācijai ne tuvu nebūs tik sāpīgs kā citām ES dalībvalstīm.

Šobrīd gan palēninās visas ES ekonomiskā izaugsme, un arī Vācijas iekšzemes kopprodukta izaugsme 2012. gadā, atbilstoši prognozēm, nepārsniegs 1%, turklāt galvenokārt tieši tāpēc, ka Vācija ir visu ES glābšanas fondu galvenā finansētāja, tomēr, pēc ekspertu domām, Angelas Merkeles ekonomiskās politikas rezultāts ir pietiekami uzkrājumi iekšējiem atbalsta fondiem, tajā skaitā arī banku sektoram. Tāpat Vācijas iedzīvotājiem tradicionāli ir augsts personisko finanšu uzkrājumu līmenis, kas ļaus vieglāk pārciest lejupslīdes periodu. Turklāt Vācijas valdība, sākot ar 2009. gadu, iegulda ievērojamus līdzekļus valsts ekonomikas atbalsta programmās, tajā skaitā tādās kā alternatīvā enerģētika un darbaspēka kvalitātes paaugstināšana, kas jau sākušas dot pirmos rezultātus. Ne mazāk svarīgi arī ir, ka eiro kursa ieilgusī lejupslīde dod priekšrocības Vācijas eksportētājiem, nostiprinot viņu pozīcijas, tādēļ pastāv ticama iespēja, ka jau 2013. gadā Vācija atgriezīsies pie ierastajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem.

Kas notiks gadījumā, ja spēles noteikumi piedzīvos radikālas izmaiņas, piemēram, Grieķijai aizejot no eirozonas, pagaidām nav īsti skaidrs, galvenokārt tāpēc, ka šī iespēja vismaz politiskajā līmenī tiek pieļauta tikai kuluāros. Nav šaubu, ka ievērojamus zaudējumus piedzīvos Vācijas finanšu sektors, taču tajā pašā laikā valsts ekonomikas galvenais stūrakmens - eksportējošie ražotāji, šo situāciju varētu pārdzīvot samērā nesāpīgi. Pats dramatiskākais scenārijs - eirozonas sabrukums - protams, būtu milzu trieciens jebkurai no zonas valstīm, un šajā gadījumā Vācija ciestu gan ekonomisku, gan politisku sakāvi. Tajā pašā laikā tieši Berlīnes rokās ir ja ne visas, tad lielas iespējas šo scenāriju nepieļaut.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits