Trautmane ceturtdien kopā ar Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju un citu transporta iestāžu pārstāvjiem pa šo dzelzceļu pirmajā izmēģinājuma reisā no Polijas ieradās Kauņā, pa ceļam novērtējot sliežu ceļa stāvokli, dzelzceļu infrastruktūru un apspriežot projekta tālākās attīstības perspektīvas.
"No Varšavas līdz Kauņai es braucu aptuveni piecas stundas, bet tas nav jāuzskata par patieso šā reisa garumu, jo mēs vairākās vietās apstājāmies, kāpām ārā, vērtējām darbus. Polijas pusē situācija ir sarežģītāka un ātrums mazāks, bet tas nedrīkst kavēt Rail Baltica projekta īstenošanu," viņa pastāstījusi žurnālistiem.
Projekta koordinatore atzinīgi vērtējusi Polijas dzelzceļa uzņēmuma vilcienu un tajā nodrošināto komforta līmeni, bet ne sliežu ceļa kvalitāti. "Polijā sliedes būvētas senāk, savukārt Lietuvas pusē viss ir jauns, vilciens Lietuvā brauc mierīgi un vienmērīgi. Polijā sliežu stāvoklis vairs nav tik labs kā Lietuvā," viņa spriedusi.
Kā atklājis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Sauļus Ģirdausks, Lietuvas teritorijā vilciens brīžiem braucis ar ātrumu 110 kilometri stundā, bet Polijā tā ātrums vietumis bijis tikai 20 kilometri stundā.
Jau ziņots, ka Rail Baltica posmā no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai jau paveikti visi paredzētie darbi. To kvalitāte gan vēl jāpārbauda ar speciālu tehniku un līdz 23.oktobrim jānovērš iespējamie trūkumi.
Rail Baltica projekta direkcijas pārstāvis Doms Jurevičs norādījis, ka pēc tam, kad šo dzelzceļa posmu būs novērtējusi un pieņēmusi valsts komisija, to varēs sākt izmantot pasažieru pārvadāšanai. Tomēr viņš atteicies nosaukt precīzu laiku, kad šai maršrutā varētu sākties regulāra pasažieru vilcienu satiksme.
"Pabeidzot pēdējos minētos darbus, tiks sākta šā ceļa ekspluatācija. Nākamgad pa šo posmu pasažieru vilcieni jau kursēs. Precīzāku laiku mēs vēl nezinām, jo šobrīd [Lietuvas dzelzceļa uzņēmums] Lietuvos geležinkeliai ar Polijas dzelzceļa kompāniju saskaņo pasažieru pārvadājumu izcenojumus, grafikus un citus jautājumus," viņš pastāstījis.
Plānots, ka posmā Kauņa-Varšava pasažieru vilcienu vidējais ātrums būs 140 kilometri stundā, bet maksimālais - 160 kilometri stundā. Šobrīd Lietuvā pasažieru vilcieni pārvietojas vidēji ar ātrumu 90-100 kilometri stundā un to maksimālais ātrums sasniedz 120 kilometrus stundā.
Lietuvā Rail Baltica jaunā sliežu ceļa izbūve paralēli esošajām sliedēm sākta 2013.gada rudenī. Darbu tāme Lietuvā sasniedz 371 miljonu eiro. Kopumā Lietuvas teritorijā izbūvēta Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnija 123 kilometru garumā.
Trautmane Lietuvas medijiem arī norādījusi, ka gan Lietuvā, gan Polijā, turpinot attīstīt "Rail Baltica" projektu, ir svarīgi domāt ne tikai par infrastruktūru, bet arī izmantot iespējas, ko šis maršruts paver tūrisma attīstībai. Šai sakarā viņa atgādinājusi, ka, piemēram, Polijas teritorijā šī trase ved gar UNESCO aizsargātu dabas parku.
Runājot par Rail Baltica 2 projektam nepieciešamajiem līdzekļiem un Lietuvas iespējām saņemt Eiropas Savienības atbalstu, EK pārstāve uzsvērusi, ka Lietuvai "pienācīgi jāizpilda savi mājasdarbi", jo nauda šim nolūkam jau ir paredzēta.
"Jums jāsaprot, ka par šiem līdzekļiem ir liela konkurence, tādēļ pienācīgi jāizstrādā projekti," uzsvērusi Trautmane.
Pēc viņas teiktā, būtiska panākumu garantija šai projektā ir kopuzņēmuma AS RB Rail partneru sadarbība.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien izteicās, ka saskaņā ar viņas rīcībā esošajām ziņām Lietuva varētu nepaspēt laikā izstrādāt pienācīgus projektus, kas ļautu no EK šoruden saņemt simtiem miljonu eiro atbalstu Rail Baltica 2 būvei. "Runa nav par to, ka trūkst līdzekļu, runa ir par to, ka nespējam paņemt pat to, kas mums tiek nolikts uz paplātes," viņa paziņoja.
Lietuvos geležinkeliai piektdien noraidīja šo kritiku, paziņojot, ka uzņēmums jau sagatavojis pieteikumus ES palīdzības saņemšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā.