Šonedēļ Eiropas Komisija jau nāca klajā ar jaunu plānu migrantu atgriešanas paātrināšanai uz valstīm ārpus ES. Šodien imigrācijas problēmas neformālā sanāksmē Stokholmā apspriež ES valstu iekšlietu ministri, kas vēlas efektivizēt ES robežapsardzības aģentūras Frontex darbību, nodrošinot vienotas migrantu digitālās datubāzes izmantošanu. Migrācijas problēmas būs arī viens no galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem Eiropadomes nākamajā sanāksmē Briselē februāra sākumā.
Frontex šomēnes publicētie dati rāda, ka pagājušajā gadā uz ES ārējām robežām reģistrēti ap 330 tūkstošiem neregulārās robežšķērsošanas gadījumu. Par neregulārajiem migrantiem dēvē tos, kuri ieceļojuši kādas valsts suverēnā teritorijā bez derīga ieceļošanas dokumenta, un arī tos, kas pēc ieceļošanas ar derīgu dokumentu to neatjauno un paliek uzņemošajā valstī nelikumīgi. Tas ir lielākais ES robežu šķērsojušo neregulāro migrantu skaits kopš 2016. gada un par 64% lielāks nekā 2021. gadā. Gandrīz puse no šiem migrantiem – 145 600 – ieradušies, izmantojot Rietumbalkānu migrācijas ceļu caur Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju. Lielākoties to izmantojuši Sīrijas, Afganistānas, Turcijas pilsoņi.
ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone otrdien paziņoja, ka tikai 21% ES ieceļojušo neregulāro migrantu ir devušies atpakaļ uz izcelsmes valstīm pēc tam, kad saņēmuši patvēruma lūguma noraidījumu. Eiropas Komisija (EK) vēlas panākt, lai šī proporcija ievērojami palielinātos. "Jāpanāk, ka uzreiz pēc [patvēruma lūguma noraidīšanas] dalībvalstis iesniedz migrantu izcelsmes valstīm prasību nogādāt migrantus atpakaļ. Tad mēs varam izpildīt savu lēmumu un tiešām nogādāt šos cilvēkus atpakaļ uz izcelsmes valstīm," preses konferencē Briselē teica I. Jūhansone. EK paudusi bažas, ka 2022. gadā ES iesniegti 924 tūkstoši patvēruma lūgumu (visvairāk – Francijā, Vācijā, Spānijā, Austrijā), kas ir par 50% vairāk nekā 2021. gadā.