Sešas Rietumbalkānu valstis – Melnkalne, Serbija, Ziemeļmaķedonija, Albānija, Kosova, Bosnija un Hercegovina – joprojām piedzīvo ekonomikas nestabilitāti, ko pastiprina pandēmijas ierobežojumu negatīvā ietekme. Tāpēc būtiska ir ES apņemšanās sniegt ekonomisku atbalstu. Īpaši svarīgs tas ir šogad, kad koronavīrusa izplatības sākumā ietekmīgākās ES dalībvalstis bija tik ļoti aizņemtas ar savām problēmām, ka to kaimiņvalstis Rietumbalkānos jutās pilnīgi pamestas. Tas deva papildu trumpjus Krievijai, Ķīnai un Turcijai, kas nekad nav slēpušas interesi par ietekmes audzēšanu šajā reģionā. Gan Krievija, gan Ķīna jau pamanījās izmantot ES vilcināšanos, lai plaši publiskotu sava atbalsta sniegšanu Balkānu valstīm.
Kritizē par pamešanu
AFP vēsta, ka no Rietumbalkānu valstīm visaktīvāk ceļu uz ES bruģē Melnkalne un Serbija, kuras virzās uz priekšu iestāšanās sarunās. Tiek prognozēts, ka to iestāšanās savienībā varētu notikt laikā no 2025. gada.
Pēc mēnešiem ilgas dažu ES dalībvalstu vilcināšanās martā zaļā gaisma tika dota arī iestāšanās sarunu sākšanai ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Savukārt Kosovai un Bosnijai un Hercegovinai pagaidām ir tikai cerības, ka tām kādreiz tiks piešķirts ES kandidātvalsts statuss.
ES sākotnēji pārāk lēni reaģēja uz Rietumbalkānu valstu valdību lūgumu palīdzēt tām ar medicīnisko aprīkojumu, kas nepieciešams cīņai pret koronavīrusu. RFE/RL.org atgādina, ka Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs asi pārmeta ES viņa valsts pamešanu novārtā un pateicās Ķīnai, kas palīdzēja ar medicīnisko aprīkojumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 6. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ass