Ungārija 2020.gadā ieviesa procedūras, kas liek ārpus ES esošu valstu pilsoņiem pirms došanās lūgt patvērumu Ungārijā pieteikties tās vēstniecībās ārpus bloka.
Saistībā ar to Eiropas Komisija sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju par "nepareizu ES patvēruma normu piemērošanu".
ES Tiesa savā spriedumā paziņoja, ka procedūra liedza personām "iedarbīgi izmantot savas tiesības meklēt patvērumu Ungārijā".
"Ungārija ir nepamatoti kavējusi patvēruma lūguma iesniegšanu", un tādējādi nav izpildījusi ES tiesību normas, secināja ES augstākā tiesa.
Tās vērtējumā Ungārijas ieviestā procedūra "nesamērīgi iejaucas personas tiesībās lūgt starptautisku aizsardzību".
Lai gan Ungārija ierobežojumus ieviesa koronavīrusa pandēmijas laikā, ES Tiesa nepiekrita, ka ierobežojumus var pamatot ar sabiedrības veselības aizsardzību.
Ungārijai tiesas spriedums ir nekavējoties jāizpilda vai arī EK tai noteiks finansiālu sodu, paziņoja tiesa.
Premjerministra Viktora Orbāna birojs pauda nožēlu par tādu tiesas spriedumu un to, ka EK un ES tiesa "spiež mūs mainīt noteikumus".
Budapeštas un Briseles starpā bieži valda nesaskaņas par dažādiem jautājumiem, piemēram, Ungārijas tiesiskuma mazināšanu un Orbāna stingro imigrācijas politiku.
Kopš 2015.gada Orbāna valdība ir izbūvējusi stingri apsargātus žogus uz robežas ar Serbiju un Horvātiju, kā arī atteikusies pieņemt bēgļus no citām valstīm atbilstoši ES obligātajām kvotām.
2020.gadā ES Tiesa par "nelikumīgu aizturēšanu" atzina Ungārijas ieviestās "tranzīta zonas" patvēruma meklētājiem, tādēļ Budapešta tās slēdza.
Pagājušajā nedēļā Orbāns kritizēja ES jaunākos plānus patvēruma meklētāju sadalei.