«Šī ir pēdējā iespēja pirms klints kores, pirms iegāžamies parāda bezdibenī,» teica premjerministrs, uzrunājot parlamenta deputātus, valdības locekļus un žurnālistus. Viņš arī piebilda, ka valsts parāds pašlaik pieaugot ar ātrumu pieci tūkstoši eiro sekundē.
F. Bairū rosināto taupības pasākumu vidū ir civildienesta ierēdņu skaita mazināšana, solidaritātes nodokļa noteikšana bagātajiem, nodokļu atvieglojumu atcelšana pensionāriem. Paredzēts arī 2026. gadā neindeksēt sociālos pabalstus un ienākuma nodokļa lielumu atbilstoši inflācijas rādītājiem.
Vislielāko neapmierinātību opozīcijā un sabiedrībā radījis premjerministra priekšlikums atteikties no vismaz divām brīvdienām, piemēram, Lieldienu pirmdienas un 8. maija, kad tiek atzīmēta nacistiskās Vācijas sagrāve un Otrā pasaules kara izbeigšana. F. Bairū gan piebildis, ka būtu gatavs uzklausīt arī priekšlikumus, kas paredzētu atteikšanos no citām brīvdienām šo vietā.
Trešdien publicētās BFMTV aptaujas dati rāda, ka trīs no katriem četriem aptaujātajiem ir pret atteikšanos no oficiālajām brīvdienām. Pret to iebilst arī politiķi no dažādām partijām. Galēji labējās Nacionālās apvienības līderis Žordans Bardela nosaucis šo premjerministra priekšlikumu par «tiešu uzbrukumu mūsu vēsturei, mūsu saknēm un franču strādniekiem». Lelilā pilsētas mērs Lionels Benarūzs ierakstā Facebook paziņoja: «Laikā, kad rasisms un antisemītisms piesaista uztraucoši daudz sekotāju, kad tiek apdraudētas mūsu republikas vērtības un kad galēji labējie ir pie varas vai tuvojas tās iegūšanai tik daudzās valstīs, nolemt, ka 8. maijs vairs nebūs brīvdiena, nav vienkārši ekonomisks pasākums, tā ir draudu saasināšana mūsu demokrātijai.»
AFP vēsta, ka bez Francijas 8. maijs ir brīvdiena tikai vēl divās Eiropas Savienības valstīs – Čehijā un Slovākijā.