Jau pagājušajā mēnesī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš vēlas piesaistīt galēji labējās Nacionālās frontes (FN) elektorāta atbalstu, piedraudēja gada laikā izstāties no Šengenas zonas, ja netiks īstenoti pasākumi nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanai. Šos draudus ceturtdien atkārtoja arī Francijas iekšlietu ministrs Klods Geons, norādot, ka nacionālām valdībām jāpiešķir tiesības krīzes gadījumos vienpusējā kārtā uz mēnesi atjaunot robežkontroli. "Vai nu Eiropa organizējas, vai arī to nedara," saviem kolēģiem sacīja Geons. "Mums joprojām ir 11 mēneši."
Taču Parīzes skarbais tonis aizkaitinājis dažas citas dalībvalstis. Geons atzinis, ka sastapies ar beļģu un zviedru pretestību. "Tajā nav nekā jauna, un šķiet, ka lielāku lomu spēlē vēlēšanu intereses nekā [pati] problēma," komentējot Geona izteikumus, norādīja Beļģijas iekšlietu ministre Žoela Milkē. Ministre piebilda - rodas sajūta, ka ar mani zināmā mērā cenšas manipulēt.
"Šengena ir nederīga kā instruments migrācijas kontrolei," savukārt izteicās ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.
ES kopš tā dēvētā Arābu pavasara sākuma ķērusies pie brīvās ceļošanas zonas pilnveidošanas nolūkā, no vienas puses, saglabāt Šengenas līguma sniegtās priekšrocības, bet, no otras, risināt problēmas, kuras rada pieaugošā nelegālā imigrācija.
Francijas aicinājumu dot tiesības uz 30 dienām atjaunot robežkontroli, sākotnēji atbalstīja arī Vācija, taču, šķiet, ka ceturtdien Berlīnes pārstāvjus šī ideja vairs neiedvesmoja. "Mums jāpiesargājas no nepareiza signāla došanas," intervijām laikrakstam Die Zeit izteicies Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle. "Man ceļošanas un pārvietošanās brīvība Eiropā nav diskutējama. To, kas pirms vairākām paaudzēm bija tikai sapnis, mēs esam pārvērtuši īstenībā. Šengena kopīgo Eiropu tās pilsoņiem padara par ikdienas realitāti."
Jānorāda gan, ka paša Vestervelles pozīcijas Vācijā kļuvušas ļoti apšaubāmas. Kā jau ilgstoši liecina aptaujas, viņa pārstāvētā Brīvo demokrātu partija (FDP), ja vēlēšanas notiktu šobrīd, nespētu pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto procentu barjeru.
Šonedēļ izskanēja arī pieņēmumi, ka kanclere Angela Merkele varētu atteikties no FDP kā koalīcijas partneriem un rosināt pirmstermiņa vēlēšanas. Šāda scenārija īstenošanās gadījumā Merkeles pārstāvētie konservatīvie (CDU) priekšvēlēšanu gaisotnē varētu padarīt atkal stingrākas savas nostādnes imigrācijas jautājumos.
Tomēr ceturtdienas sanāksmē Vācijas iekšlietu ministrs Hans Pēters Frīdrihs, kurš pārstāv CDU Bavārijas meitas partiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU), uzsvēra, ka Berlīne vēlas stiprināt Šengenas zonu, nevis to vājināt. "Mēs nevēlamies pastāvīgu robežkontroli (..) ne pie kādiem apstākļiem," norādīja Frīdrihs.