Mandons trešdien Francijas Nacionālās sapulces Aizsardzības komitejas deputātiem norādīja, ka gaidāmais trieciens būs sava veida pārbaudījums NATO. Viņš piebilda, ka Krievijas agresija jau pastāv hibrīdās formās, bet trīs līdz četru gadu laikā tā var kļūt vēl vardarbīgāka.
"Pieņemt, ka 2022. gada iebrukums Ukrainā ir pēdējais uzbrukums un ka tas vairs mūsu kontinentā neatkārtosies, nozīmē ignorēt risku, ar ko saskaras mūsu sabiedrības," brīdināja Mandons, kas septembrī stājās Francijas ģenerālštāba priekšnieka amatā.
"Krievi reorganizējas ar vienu mērķi - konfrontācijai ar NATO. Krievija ir valsts, kas varētu izjust kārdinājumu turpināt karu mūsu kontinentā," uzskata Mandons, norādot, ka viņš gatavosies šādai iespējamībai.
Daudzas augsta ranga NATO un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas ir brīdinājušas, ka Krievijas agresija pret Ukrainu varētu izplūst ārpus tās robežām un skart NATO teritoriju.
Pēdējos mēnešos situācija kļuvusi sevišķi saspringta, ņemot vērā Krievijas īstenotos NATO gaisa telpas pārkāpumus ar droniem un iznīcinātājiem. Pēc šiem incidentiem NATO nāca klajā ar operāciju "Austrumu sardze", lai stiprinātu alianses austrumu valstu aizsardzību.
NATO dalībvalstis samitā jūnijā arī vienojās atvēlēt aizsardzībai 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Iepriekšējais kopīgais mērķis bija 2% no IKP.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite jūnijā brīdināja, ka Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO piecu gadu laikā.