Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis Tonijs Radakins aicinājis kolēģus dot ieguldījumu 64 000 karavīru lielas misijas izveidošanā, norāda laikraksts.
Tiesa, nākamajās sanāksmēs Eiropas aizsardzības ministri esot paziņojuši, ka "nav izredžu" savākt tik lielu kontingentu un ka pat 25 000 karavīru kontingentam būs vajadzīgi lieli kopīgie pūliņi.
Šīs bažas tika paustas 10.aprīlī notikušajā "labas gribas koalīcijas" sanāksmē un pēcāk mazākas grupas sarunās Briselē, vēsta "The Times".
Lielbritānija ir gatava nodrošināt līdz 10 000 karavīru. Arī Francija ir gatava nosūtīt no 5000 līdz 10 000 karavīru.
Tomēr avoti norādīja, ka Igaunija un Somija paudušas bažas, ka karavīru izvietošana ārvalstīs varētu vājināt robežu aizsardzību pašu mājās, savukārt Polija, Spānija un Itālija paziņojušas, ka tās karavīrus nesūtīs.
Cits avots piebilda, ka Somija un Vācija kopumā iebilst pret sauszemes spēku izvietošanu, lai gan Vācija to nav pilnībā izslēgusi.
Iespēja nosūtīt ārvalstu karaspēku uz Ukrainu tiek apspriesta kopš 2024.gada.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons 2025.gada janvārī sāka detalizētākas sarunas par Lielbritānijas un Francijas spēku izvietošanu.