Eiropiešiem ir nepieņemama ideja atzīt Krimas aneksiju, kas ir pirmā ar militāru spēku veiktā zemes sagrābšana Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām 1945.gadā, jo tā grautu kārtību, kas paaudžu paaudzēm ilgi ir uzturējusi mieru kontinentā, norāda laikraksts.
Vašingtonas priekšlikums akceptēt Maskavas kontroli pār Krimu, kā arī noraidīt Ukrainas dalību NATO ir lielākā piekāpšanās, ko Tramps ir izrādījis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, cenšoties panākt ātrāku miera līgumu, norāda FT.
"Krima un [Ukrainas] centieni pēc dalības NATO ir mūsu sarkanās līnijas. Mēs nevaram no tām atteikties," izdevumam sacīja cits augsta ranga ES diplomāts.
Pēc avotu teiktā, lielākajām NATO Eiropas valstīm vajadzētu atrunāt Vašingtonu no vienpusējas Krimas atzīšanas par Krievijas sastāvdaļu.
"Sliktākajā gadījumā [ASV] nespēs panākt vienošanos starp Ukrainu un Krieviju, un viss tiks uzspiests Ukrainai. Tad Eiropai būs jāizvēlas [starp Ukrainu un ASV]," sarunbiedrs sacīja FT.
Londonā trešdien bija paredzētas Ukrainas, ASV un Eiropas valstu sarunas ārlietu ministru līmenī par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu.
Tikšanās priekšvakarā mediji uzzināja, ka Trampa miera plānā ir iekļauts priekšlikums atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu.
Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis ar preses starpniecību atbildēja, ka Ukraina juridiski neatzīst pussalas okupāciju.
Rezultātā Londonas sarunu rangs tika pazemināts, un tās vadīja nevis ārlietu ministri, bet zemāka ranga amatpersonas.
Vēlāk Tramps paziņoja, ka ASV neprasa, lai Ukraina miera plāna ietvaros atzītu Krievijas suverenitāti pār Krimu.