Laikraksts vēsta, ka šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz sabotāžas mēģinājumu skaita pieaugumu Eiropā. Izlūkdienesti norāda, sabotāžas bieži vien organizē diplomātiskā aizsegā strādājoši krievu spiegi.
"Financial Times" atgādina, ka Krievijas aģenti tiek apsūdzēti arvien biežākās provokācijās pret NATO valstīm, sākot ar dedzināšanu un kiberuzbrukumiem un beidzot ar infrastruktūras sabotāžu un dronu iebrukumiem.
ES izlūkdienesti secinājuši, ka notiek koordinēta destabilizācijas kampaņa valstīs, kas aktīvi atbalsta Ukrainu.
Ierosinātie noteikumi uzliktu par pienākumu Krievijas diplomātiem, kas strādā ES galvaspilsētās, informēt citu valstu valdības par saviem ceļošanas plāniem pirms robežas šķērsošanas, raksta "Financial Times".
Laikraksts norāda, ka šī iniciatīva, ko virzīja Čehija, kļuvusi par jaunās sankciju paketes sastāvdaļu. Avoti "Financial Times" stāstījuši, ka Ungārija, kas bija pēdējā valsts, kura iebilda pret jauno sankciju paketi, beidzot atcēlusi savu veto. Tomēr sankcijas var tikt atliktas, turpinoties domstarpībām par Austrijas prasību ES atbrīvot dažus Krievijas aktīvus, lai kompensētu Austrijas bankai "Raiffeisen" Krievijas uzliktos sodus.
Sarunas plānots turpināt trešdien.