Katram kandidātam, lai viņš tiktu oficiāli reģistrēts vēlēšanām, ir jāsavāc 500 vēlētu vietējā līmeņa amatpersonu paraksti vismaz 30 Francijas administratīvajos departamentos vai aizjūras teritorijās.
Lepēna vērsusies Konstitucionālajā padomē, apstrīdot prasības prezidenta amata pretendentu reģistrācijai. Tiesa šo lietu skatīs ceturtdien, bet spriedums gaidāms 22.februārī.
Lepēna uzskata, ka amatpersonām, kuras piekrīt atbalstīt kādu prezidenta amata kandidātu, būtu jāgarantē anonimitāte, taču saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem amatpersonu vārdi tiek publiskoti.
Konstitucionālajai padomei, kas pilda augstākās tiesu instances funkcijas, ir pilnvaras mainīt noteikumus, lai to amatpersonu vārdi, kas parakstījušies prezidenta amata pretendenta atbalstam, tiktu paturēti slepenībā. Tikmēr pati Lepēna pirmdien paziņoja, ka līdz šim viņai izdevies savākt 400 parakstus.
Svētdien palīdzīgu roku Lepēnai piedāvāja centristu virzītais prezidenta amata kandidāts Fransuā Bejrū, kurš sabiedriskās domas aptaujās starp prezidenta amata pretendentiem šobrīd ierindojas ceturtajā vietā.
Bejrū pieļāva - ja Lepēna nespēs savākt nepieciešamos 500 parakstus, viņai varētu tikt atdoti citu pretendentu atbalstam savāktie paraksti. Taču Bejrū uzsvēra, ka pārējām partijām "tas būtu jāapspriež". Tikmēr Lepēna jau paziņojusi, ka negrasās pieņemt nekādus palīdzības piedāvājumus.
Prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 22.aprīlī. Visticamāk, būs nepieciešama arī otrā kārta, un tā ieplānota 6.maijā.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, vispopulārākais prezidenta amata pretendents šobrīd ir sociālistu virzītais Fransuā Olands, bet otrajā vietā atrodas pašreizējais valsts galva Nikolā Sarkozī.