Savukārt ASV vakcinēšanās varētu sākties decembra vidū, bet Eiropas Savienība (ES) paredzējusi izskatīt atļauju izsniegšanu tikai šā gada pēdējās dienās, tas nozīmē, ka pirmās kārtas vakcinēšana varētu sākties janvārī.
Sola drošību
BBC vēsta, ka par medikamentu uzraudzību atbildīgā iestāde trešdien devusi atļauju visā Lielbritānijā sākt ilgi gaidīto vakcinēšanos pret globālās pandēmijas ierosinātāju un tā izraisīto slimību Covid-19. "Šīs dienas jaunumi man dod pārliecību, ka no pavasara, no Lieldienām, situācija uzlabosies. Un nākamgad mums būs vasara, ko visi varēs izbaudīt!" sacīja veselības ministrs Mets Henkoks, piebilstot, ka 2020. gads ir bijis "šausmīgs".
Mediji vēstī, ka līgums noslēgts par 40 miljonu devu piegādi. Paredzams, ka tuvākajās dienās tiks piegādāti 800 tūkstoši. Ņemot vērā, ka nepieciešamas divas injekcijas, ar to pietiks 400 tūkstošiem augstākajā riska grupā esošajiem. Vakcinēšanu veiks ap 50 dažādās slimnīcās, kā arī vakcinācijas punktos, ko veido konferenču zālēs un klīnikās. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir transportēšana, jo vakcīnu ir nepieciešams uzglabāt mīnus 70 grādu temperatūrā. BBC analītiķis Niks Trigls gan norādījis, ka potenciāli kavēkļus varētu radīt arī birokrātiskās problēmas, ievedot Beļģijā ražotās vakcīnas Lielbritānijā.
BBC skaidro, ka pirmie, kuri saņems vakcīnu, ir aprūpes namu iemītnieki un personāls, kā arī personas vecumā virs 80 gadiem un veselības sektora darbinieki. Masu imunizācija, vakcinējot visus vecumā virs 50 gadiem, varētu sākties tikai nākamajā gadā. Medikamentu uzraudzības aģentūras vadītāja Džūna Reina sacījusi, ka, par spīti steigai, medikamenti ir droši. Vakcīnu sūtījumi tiks pārbaudīti laboratorijās. "Vakcīnu sniegtā aizsardzība atļaus mums atgūt kontroli pār savu dzīvi un iekustināt ekonomiku," trešdien sacīja britu premjers Boriss Džonsons.
Eksperti jau ir pauduši bažas, ka pozitīvās ziņas sabiedrību padarīs vieglprātīgāku pret ierobežojumu ievērošanu. "Mēs nedrīkstam zaudēt piesardzību," brīdinājis valdības galvenais padomnieks veselības jautājumos Kriss Vitijs.
Pārējie gaida
Kopumā pašlaik sacensībā par vakcīnu izstrādi ir izvirzījušies trīs līderi – Pfizer/BioNTech, Oksfordas Universitātes un AstraZeneca kopdarbs, kā arī ASV uzņēmums Moderna. Paredzams, ka ar šo triju uzņēmumu veidotajām vakcīnām apgādās lielāko daļu pasaules. Pfizer/BioNTech un Moderna produkts ir svarīgs solis zinātnei, jo tā ir jauna veida vakcīna, kas izmanto nevis novājinātu vīrusu vai tā daļu, bet gan ģenētisko kodu, kas, radot vīrusā sastopamu proteīnu, iemāca ķermenim cīnīties pret vīrusu. Jāmin gan, ka šīs vakcīnas ir dārgākas un maksā vidēji 20–33 ASV dolārus, turpretim Oksfordas vakcīna, kas izmanto ierasto metodi, izmaksā apmēram četrus dolārus par dozu. Pieejamas ir arī Krievijā un Ķīnā izstrādātās vakcīnas, bet rietumvalstis ir izvairījušās no tām, jo abas valstis nav uzrādījušas visus nepieciešamos drošības pārbaužu datus. Trešdien Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško Apvienoto Nāciju Organizācijas sēdē prezentēja Krievijā izstrādāto vakcīnu Sputnik V.
Paredzams, ka arī ASV tuvāko mēnešu laikā sāksies vakcinēšana. The New York Times atsaucas uz ASV vakcīnas izstrādes un izplatīšanas atbalsta programmas direktoru Polu Ostrovski, kurš solījis, ka līdz nākamā gada jūlijam vakcīna būs pieejama 100% amerikāņu, kuri to vēlēsies. Zaļo gaismu ASV zāļu uzraugi varētu dot 10. decembrī, kad paredzēts lemt par Pfizer/BioNTech vakcīnu, bet 17. decembrī – par Moderna vakcīnu.
Financial Times vēsta, ka Eiropas Savienība gan, visticamāk, varēs sākt vakcinēšanu tikai janvārī. Eiropas Zāļu aģentūra paziņojusi, ka atzinumu par Pfizer/BioNTech vakcīnu sniegs 29. decembrī, bet par Moderna vakcīnu – 12. janvārī. "Es pieņemu, ka mēs varēsim sākt vakcinēšanos vēlākais janvārī," medijiem komentējis Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns. Savukārt Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena sacījusi, ka vakcīnu izplatīšana prasīs «vēl lielākas pūles» nekā to izstrāde.