Ceturtdien piedaloties diskusijā par Lietuvas ārpolitiku, aizsardzības un drošības politiku, viņš izklāstījis apdraudējumus, kādi pastāv nacionālajai drošībai, un ieskicējis prognozes.
"Krievija pagaidām nav spējīga sākt plaša mēroga konvencionālu militāro konfliktu pret visu aliansi. Tās rīcībā esošo spēku pietiek tikai reģionālam militārajam konfliktam ar pirmās līnijas pretiniekiem, tas ir, kaimiņvalstīm. Krievijas izpratnē tās būtu dažas reģiona valstis. Taču, ja reģionālais konflikts izvērstos plaša mēroga konfliktā ar aliansi, Krievijas konvencionālie spēki tam nebūtu pietiekami," norādījis runātājs.
"Tomēr Krievija attīsta militāro potenciālu un cenšas izveidot tādus spēkus, kas spētu karot ar jebkādu pretinieku. Pat saskaroties ar ekonomiskajām un finansiālajām grūtībām, Krievijas vadība lielāko uzmanību pievērsīs aizsardzības nozares attīstīšanai, kas tālākā perspektīvā tai palīdzētu izlīdzināt spēku samēru ar NATO. Tādēļ neatkarīgi no NATO valstu aktivitātes un lielākas iesaistīšanās Baltijas valstīs Krievija ne tikai saglabās, bet arī palielinās savu militāro aktivitāti un agresivitāti Baltijas reģionā, kā ieganstu bieži minot tieši lielāku NATO iesaistīšanos šajā reģionā," sacījis Šuparis.
Pēc viņa teiktā, pagājušajā gadā konvencionālā kara iespējamība Baltijas reģionā bija maza, bet, pat neraugoties uz reģiona valstu piederību NATO, potenciāli bīstami ir Krievijas nekonvencionālie vai slēptie militārie instrumenti.
"Nevar izslēgt iespēju, ka Krievija var izšķirties vērst tos pret kādu vienu alianses valsti, cerot, ka NATO nepanāktu konsensu, uzlūkojot to kā 5.panta pārkāpumu, un nespētu savlaicīgi un pienācīgi reaģēt," izteikusies amatpersona.
Kā uzskata Šuparis, lielākos draudus Lietuvai rada nepārprotama Krievijas izšķiršanās savu mērķu sasniegšanai lietot militāru spēku un vājināt NATO. Krievija demonstrē spēku pret NATO un apkārtējām valstīm, rīko informatīvus un kiberuzbrukumus, nodarbojas ar kiberspiegošanu un veic aktīvu izlūkdarbību Baltijas reģionā. Neraugoties uz finansiālajām grūtībām, 2014.gadā Krievija turpinājusi armijas plānveida pārapbruņošanu un bruņojuma remontu, un tās galvenā prioritāte joprojām bijusi pārapbruņot stratēģiskos kodolspēkus, kas pilda savaldīšanas funkciju, un šā uzdevuma nozīme nemainīsies arī ilgākā perspektīvā.
Apzinoties savas ierobežotās iespējas, pašreizējā situācijā Krievija meklē pretsvaru NATO konvencionālajam militārajam pārākumam, ar politiskiem vai militāriem līdzekļiem veidojot ap sevi kontrolējamu buferzonu. Virzienos, kur Krievija tieši robežojas ar NATO valstīm vai arī to teritorijas šķir tikai ūdenstilpes, tostarp Baltijas, Barenca vai Melnā jūra, Krievija intensīvi attīsta reģionālās pretgaisa un kosmiskās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu ne tikai savas teritorijas aizsardzību, bet arī iespēju krīzes gadījumā iznīcināt mērķus gaisā virs kaimiņvalstīm, tai skaitā Baltijas valstīm.
Krievija aktīvi apgādā ar modernu bruņojumu savus raķešu, gaisa, kosmosa, sakaru un radioelektroniskās cīņas spēku daļas, ik gadus plānojot pārapbruņot ar jauniem operatīvi taktiskajiem raķešu kompleksiem Iskander pa divām brigādēm, tostarp vēl vienu brigādi Rietumu kara apgabalā.
Savukārt virzienos, kur Krievijas teritoriju no NATO šķir citas valstis, Maskava cenšas veidot telpu, ko no finansiālā viedokļa būtu maksimāli lēti kontrolēt politiskā ziņā un ko veidotu neitrālas prokrieviskas vai Krievijas kontrolētas valstis. Viens no stiprākajiem posmiem šajā buferjoslā ir Baltkrievija, kas, neraugoties uz Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainā, joprojām ir Kremļa stratēģiskā partnere, turpina militāro sadarbību un ekonomisko integrāciju ar Krieviju un par lielāko ārējo militāro apdraudējumu uzskata NATO.
"Maskava cer, ka krīzes gadījumā NATO neizmantotu neitrālu valstu teritorijas darbībai pret Krieviju bez to piekrišanas, tādēļ uzskata par nepieciešamu tās kontrolēt, nepieļaujot, ka NATO un Eiropas Savienības valstis tās izmantotu. Šādā nozīmē Krievijas darbība pret Ukrainu vairo Krievijas drošību, bet Krievijas galīgais mērķis šajā konfliktā ir formāli neitrāla, bet reāli prokrieviska valsts Krievijas iecerētajā buferzonā," izteicies Šuparis.
"Baltkrievija un Krievija konsekventi pilnveido militārās sadarbības juridisko bāzi, kopīga reģionāla militārā grupējuma vadību, stiprina vienotu gaisa telpas kontroli un aizsardzību. Turpinās zenītraķešu kompleksu iegādes projekti no Krievijas, sākusies gatavošanās plašām rudenī plānotām militārajām mācībām," viņš uzsvēris.
Kopš 2013.gada nogales Baltkrievijā dislocēta Krievijas iznīcinātāju vienība, 2014.gadā Krievija bija uz laiku pastiprinājusi Baltkrievijas gaisa telpas aizsardzību un kontroli un dislocējusi tur papildu iznīcinātājus, bet 2016.gadā Baltkrievijā plānots izveidot Krievijas aviobāzi. Krīzes situācijā šīs lidmašīnas varētu tikt izmantotas pret Baltijas jūras reģiona valstīm.
Kā norādījis Lietuvas Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta direktors, izveidojot kontrolējamu telpu pie savām rietumu un dienvidu robežām, Krievijai būtu vieglāk krīzes gadījumā panākt, lai NATO sakoncentrē savus spēkus Krievijai izdevīgākos virzienos, tādēļ Maskava attīsta savus spēkus, orientējoties uz vairākiem iespējamajiem NATO darbības virzieniem - Baltijas jūru, Barenca jūru un Melno jūru. Anektējot Krimu, Krievija nostiprinājusi savu militāro grupējumu Melnās jūras reģionā, bet rietumu un ziemeļu virzienā konsekventi attīsta Kaļiņingradas apgabalā un Kolas pussalā dislocētos grupējumus - pretgaisa un krasta aizsardzību un zeme-zeme tipa raķešu spēkus, kas radītu NATO lielākus zaudējumus iespējamā konflikta gadījumā.
2014.gadā lielākās pārmaiņas Krievijas bruņoto spēku reformas gaitā fiksētas ziemeļu virzienā, kur izveidota Ziemeļu apvienotā stratēģiskā pavēlniecība, kas ļaus efektīvāk un elastīgāk plānot, vadīt un kontrolēt operācijas, un tiek turpināta arī sauszemes spēku daļu veidošana.
Rietumu virzienā Krievijas bruņoto spēku militārā aktivitāte salīdzinājumā ar 2013.gadu pieaugusi.
"Rietumu stratēģiskajam virzienam paredzētie spēki reāli nesamazinās, faktiski sauszemes grupējums palicis nemainīgs, bet vienlaikus sākta tā nostiprināšana, izveidojot pirmo tanku armiju, kas, domājams, būs atbildīga par darbību rietumu virzienā," sacījis Šuparis.
Līdztekus plānveida kaujas un stratēģiskajām mācībām Krievija 2013.gadā aizsāka un 2014.gadā turpināja praksi rīkot tā dēvētās negaidītās kaujas gatavības pārbaudes, kas parasti izvērtās liela mēroga mācībās. Šādas pārbaudes ļauj izvērtēt gan karaspēka reālo gatavību pildīt uzdevumus, gan 2008.gadā uzsāktās militārās reformas rezultātus un vienlaikus demonstrē militāro spēku kaimiņvalstīm un Rietumiem. Tādam nolūkam kalpoja arī pērn decembra sākumā Kaļiņingradas apgabalā un Baltijas jūrā rīkotās mācības, bet 2014.februāra nogalē un marta sākumā šādas pārbaudes aizsegā Krievija pārdislocēja daļu savu spēku pie Ukrainas robežas.
Līdz ar to šādas pārbaudes negatīvi ietekmē tuvējo valstu drošību, ļaujot Krievijai negaidīti pārsviest uz citu vietu lielus spēkus un ierobežojot kaimiņvalstu iespējas precīzi novērtēt šīs pārdislocēšanas mērogus un mērķus un savlaicīgi prognozēt bruņota konflikta iespējamību. Turklāt īpaši aktīvas militārās gatavošanās apstākļos pieaug iespēja, ka var izcelties nejauši vai tīši incidenti, kuros būtu iesaistīti Krievijas karavīri un kaujas tehnika.
Baltijas jūras reģionā Krievijas militārā aktivitāte 2014.gadā krasi pieaugusi un kaujas gatavības pārbaužu laikā Krievijai izdevies strauji nostiprināt Kaļiņingradas apgabalā dislocēto militāro grupējumu, uz laiku pārsviežot turp papildu spēkus, tostarp raķešu kompleksus Iskander-M, un vienlaikus panākts jauns, augstāks militārās aktivitātes līmenis ikdienā, norādījis Šuparis.