Minskā otro dienu pēc kārtas notiek protesti pret ciešākām saitēm ar Krieviju

Demonstrācijas sākās sestdien, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devās uz Sočiem, lai tiktos ar savu krievu kolēģi Vladimiru Putinu.

Šīs tikšanās laikā iecerēts parakstīt virkni ekonomisku līgumu, kas vēl ciešāk saistītu abu valstu tautsaimniecības.

Pēc sestdienas tikšanās Sočos netika paziņots par konkrētiem līgumiem, bet augsta ranga Krievijas amatpersona norādīja, ka abu valstu līderu ir pietuvojušies līgumam. 

Baltkrievija un Krievija jau 1997.gadā parakstīja savienības līgumu, kas paredzēja ciešāku politisko, ekonomisko un militāro saišu veidošanu, tomēr kopš tā laika tālākas integrācijas process lielā mērā ir apstājies.

Baltkrievijas paļaujas uz lēto enerģiju un aizdevumiem no Krievijas, lai saglabātu savu padomju laika ekonomikas modeli. Krievija izdara spiedienu uz Baltkrieviju ciešāk integrēties. 

Protestētāji bažījas, ka Krievija varētu pārņemt Baltkrieviju līdzīgi kā 2014.gadā tā anektēja Ukrainas Krimas pussalu. 

Izskan arī spekulācijas, ka iecerēta abu valstu apvienošana, kas ļautu Putinam saglabāt varu arī pēc 2024.gada, kad beigsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš un viņam saskaņā ar spēkā esošo Krievijas konstitūciju vairs nebūs tiesību vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu.

Kremlis pēdējā laikā pastiprinājis spiedienu uz Minsku, paaugstinot energoresursu cenas, un krievu amatpersonas norādījušas, ka Lukašenko jāpiekrīt ciešākai integrācijai, ja viņš vēlas arī turpmāk baudīt priekšrocības, ko nodrošina Maskavas subsidētās energoresursu zemās cenas.

Savukārt Lukašenko skaļi paudis neapmierinātību ar Krievijas spiedienu, apgalvojot, ka daļa krievu amatpersonu vēloties vājināt Baltkrievijas suverenitāti.

Viņš arī solījis nepieļaut Baltkrievijas neatkarības zaudēšanu, taču opozīcijas nervozitāti prezidentam nav izdevies kliedēt.