"Mēs neplānojam Eiropas armiju, kā arī neplānojam veidot štābus, kādus, piemēram, izveidoja NATO," pauda Mogerīni.
Viņa skaidroja, ka ES jau tagad plāno kā civilās, tā arī militārās misijas un operācijas.
"Mums jau ir plānošanas un vadības struktūras. Darbs, kas sācies, veltīts, lai uzlabotu šīs struktūras, un to var paveikt arī bez NATO un ES funkciju pārklāšanās un dublēšanās," teica amatpersona.
Viņa uzsvēra, ka, uzlabojot ES vadības struktūru efektivitāti un racionalitāti, var uzlabot arī misiju un operāciju efektivitāti. Mogerīni atzinīgi vērtēja sadarbību ar NATO un Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO).
"Esmu pilnībā pārliecināta, ka kooperācija pastiprināsies un kļūs praktiskāka, nodrošinot ieguvumus iedzīvotājiem, kā arī drošību, jo galu galā tas ir iespēju logs - mūsu iedzīvotāji, kā arī līderi saprot, ka drošība ir mūsu prioritāte. Un mums tam ir kā instrumenti, tā arī politiskā griba," apliecināja Mogerīni.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers septembra vidū paziņoja, ka ES jāizveido galvenā mītne pasākumu koordinēšanai vienota militārā spēka izveidei.
"Mums nav pastāvīgas struktūras, un bez tās mēs nevaram strādāt efektīvi, tāpēc mums nepieciešama Eiropas galvenā mītne un jāstrādā pie kopīga militārā spēka," runā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES paziņoja Junkers. "Mēs vairs nevaram paļauties uz atsevišķu dalībvalstu spēku, un mums kopā ir jānodrošina, ka mēs aizsargājam savas intereses," norādīja Junkers.
Nesen atbalstu idejai par kopīgu ES armiju apliecināja Višegrādas grupas valstis - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija.
Septembrī, viesojoties Viļņā, atbalstu dziļākai ES militārajai integrācijai izteica Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, paužot viedokli, ka tas nekaitēs NATO.
Šīs iniciatīvas atbalstītāji norāda, ka tas nepieciešams, lai reaģētu uz joprojām aktuālo nelegālās migrācijas problēmu un pieaugošajiem terorisma draudiem, taču novērotāji saka, ka tāda struktūra varētu mazināt ASV ietekmi uz Eiropas drošību, bet tas būtu izdevīgi dažām Rietumeiropas valstīm, kas ieņem maigāku nostāju attiecībā uz Krieviju.