FN ceturtdien atzina, ka partijai ir grūtības piesaistīt naudu Lepenas kampaņai pirms 2017.gada pavasarī gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām.
Tiek uzskatīts, ka partijai ir vajadzīgi 20 miljoni eiro, lai finansētu gan prezidenta vēlēšanu kampaņu, gan arī kampaņu pirms jūnijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām.
FN līderi atzinuši, ka problēma radusies, jo Francijas bankas atteikušās tai aizdot naudu.
FN kasieris Valerāns de Senžists paziņoja vietnei The Local, ka Francijas banku rīcība ir nedemokrātiska.
"Viņiem vajadzētu pildīt savu pilsoņa pienākumu. Viņiem ir atbildība. Valdībai vajadzētu izdarīt spiedienu uz bankām," viņš sacīja.
"Tas ir īsts skandāls, ka Francijas bankas nepiedalās demokrātijas spēlē," uzsvēra arī partijas sekretārs Nikolā Bejs.
"Es saprotu, ka ir daži prezidenta kandidāti, kas piedāvā mazākas garantijas nekā Marina Lepena, bet tomēr ir saņēmuši bankas aizdevumus," viņš piebilda.
Bejs uzskata, ka Francijas banku atteikšanās izsniegt aizdevumu "rada īstu politiskos uzskatos balstītas diskriminācijas problēmu".
Daži politikas analītiķi tomēr norādījuši, ka FN sašutums ir tikai publicitātes triks, partijai cenšoties parādīt, ka tā kļuvusi par istablišmenta upuri.
Francijas banka Société Générale, kas iepriekš aizdeva naudu FN, 2013.gadā paziņoja, ka to vairs nedarīs.
FN kasieris skaidroja, ka tāds lēmums pieņemts, reaģējot uz bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī kampaņas finansēšanas skandālu.
Šī nav pirmā reize, kad FN žēlojas par finansējuma trūkumu.
2014.gada novembrī Lepenai nācās skaidrot pretrunīgi vērtētu Krievijas bankas aizdevumu, kas esot bijis vajadzīgs pašvaldību vēlēšanu kampaņas finansēšanai.
"Tas ir skandalozi, ka Francijas bankas mums neaizdod," viņa tolaik paziņoja.
Aizdevums no Pirmās Čehijas-Krievijas bankas raisīja bažas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu mēģināt iejaukties Francijas vēlēšanās.
FN līderi šonedēļ bija spiesti noraidīt paziņojumus, ka partija guvusi labumu no vēl viena liela Krievijas banku piešķirta kredīta.
Starptautisko un stratēģisko attiecību institūta (IRIS) eksperts Žans Īvs Kamī, kurš specializējas galēji labējo jautājumos, apšaubīja FN naudas trūkumu.
"Tā ir taisnība, ka Francijas bankas neaizdos viņiem naudu, bet, ja viņi vēlas aizņemties naudu, pasaulē ir bankas, ne tikai Krievijā," viņš norādīja vietnei The Local.
De Senžists The Local paziņoja, ka partija darīs visu iespējamo, lai atrastu naudu Lepenas kampaņai.
"Mums ir pienākums piesaistīt naudu. Mēs dosimies uz bankām ikvienā valstī, lai tā būtu Ķīna, Krievija vai Savienotās Valstis. Mums ir vienalga. Vienīgā svarīgā lieta ir bankas reputācija," viņš piebilda.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7.maijā.
Saskaņā ar Francijas prezidenta vēlēšanu sistēmu gadījumā, ja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens kandidāts neiegūst absolūtu balsu vairākumu, abi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti balotējas otrajā kārtā.
Gandrīz visas aptaujas liecina, ka prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļūs centriski labējās Republikāņu partijas izvirzītais bijušais premjerministrs Fransuā Fijons un Lepena.