Kritiķi, vērtējot prezidenta darba gadu, norāda, ka faktisko rezultātu ir maz un solītās reformas, kas valstī jāveic, lai tā varētu pievienoties Eiropas Savienībai un NATO, vēl aizvien nav panāktas. Vienlaikus tiek atzinīgi vērtēta viņa darbība pēc Ukrainas lidmašīnas notriekšanas Irānā un arī rīcība jaunā koronavīrusa epidēmijas laikā.
Nepadodas Krievijai
"Varēja būt daudz sliktāk!" par Zelenska pirmo prezidentūras gadu saka žurnālists un pētnieks Volodimirs Jermolenko, norādot, ka prezidents, par spīti pieredzes trūkumam, ir spējis godam pārciest "nepieredzētus izaicinājumus".
Zelenskis priekšvēlēšanu kampaņas laikā pozicionēja sevi kā reformatoru, kas ne tikai izbeigs 13 tūkstošu ukraiņu dzīvību dzēsušo konfliktu valsts austrumos, bet arī "attīrīs" valsts pārvaldi no oligarhu ietekmes.
Stājoties amatā, viņš, kā atgādina portāls Ukrinform, turēja vārdu un nekavējoties atlaida valsts parlamentu. "Es atlaižu Augstākās Radas astoto sasaukumu. Slava Ukrainai!" paziņoja Zelenskis, kura partija Tautas kalps ārkārtas vēlēšanās pēc tam ieguva 254 no 450 deputātu vietām. Tomēr straujas reformas nesekoja. Tā vietā Zelenskis gada laikā zaudēja vairākus tuvus sabiedrotos, kas reformu alkstošajiem bija devuši cerību. Bijušais finanšu ministrs Oleksandrs Daņiļuks, ko prezidents iecēla par Nacionālās drošības padomes vadītāju, administrāciju pameta jau pēc četriem mēnešiem. Savukārt ģenerālprokurora amatu ieguvušais korupcijas pretinieks Ruslans Rjabošapka darbu saglabāja septiņus mēnešus. Daņiļuks vēl aizvien nešaubās, ka prezidentam ir labi nodomi, taču apkārt esot sapulcējušies "ļoti vāji oportūnisti", kas vada valsti. Savukārt Rjabošapka BBC norādījis, ka Zelenskis pretēji solījumiem ir izvēlējies noslēgt pamieru ar oligarhiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!