Francijas premjerministres Elizabetes Bornes janvāra sākumā paziņotais, ka tiks īstenota pensiju reforma, paaugstinot pašreizējo pensionēšanās vecumu – 62 gadus, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, līdz 64 gadiem 2030. gadā, katru gadu pieliekot klāt trīs mēnešus, ir izsaucis lielus arodbiedrību un kreisi noskaņoto partiju protestus.
Diena par to rakstīja jau 19. janvāra publikācijā Nacionālais streiks iepauzē dzīvi Francijā, un šajā publikācijā bija sacīts: "Tūkstošiem Francijas iedzīvotāju šodien (t. i., 19. janvārī – red.) pametīs darba vietas un izies ielās, lai piedalītos nacionālajā streikā, tā protestējot pret valdības plāniem reformēt pensiju sistēmu."
Francijas mediji vēsta, ka prezidents Emanuels Makrons ar savu uzstādījumu vēlas salauzt 40 gadus pastāvējušo tabu, kas paredz neaizskart pensiju sistēmu. Savukārt arodbiedrības paziņojušas, ka tā ir pati "brutālākā" no iecerētajām reformām, kas nozīmīgi pasliktinās nabadzīgāko strādājošo, tā dēvēto zilo apkaklīšu, situāciju.
Pašlaik ir grūti prognozēt, vai un kā izdosies minēto pensijas vecuma paaugstināšanu īstenot. Ja valdība paziņojusi, ka iecerētā reforma ir "visu turpmāko reformu māte", tad arodbiedrības uzsvērušas, ka cīņa pret to būs "visu cīņu māte".
Reformas iemesli
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 24. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!