Otrdien EP pieņēma regulu par jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un apstiprināja 2021.-2027.gada finansējumu transporta, enerģētikas un digitalizācijas projektiem.
Atjauninātā programma Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) laikposmā no šā gada līdz 2027.gadam finansēs transporta, enerģētikas un digitalizācijas projektus, kopumā atvēlot tiem 30 miljardus eiro. Tādējādi atbilstoši noteiktajam grafikam līdz 2030.gadam tiks pabeigti tādi nozīmīgi Eiropas mēroga projekti kā Rail Baltica, alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešana un 5G pārklājuma izvēršana nozīmīgos transporta koridoros.
Krastiņš stāstīja, ka EP izdevās panākt, ka 60% EISI līdzekļu tiks izmantoti projektiem, kuri palīdz sasniegt ES klimata mērķus, savukārt 15% enerģētikas jomai atvēlēto līdzekļu tiks izmantoti ar atjaunojamiem energoresursiem saistītu pārrobežu projektu finansēšanai.
EISI ir strukturēts trijās daļās - aptuveni 23 miljardi eiro paredzēti transporta projektiem, pieci miljardi eiro - enerģētikas projektiem un divi miljardi eiro - digitalizācijas projektiem. Pārrobežu transporta projektiem aptuveni desmit miljardi eiro tiks novirzīti no Kohēzijas fonda, lai palīdzētu Eiropas Savienības valstīm pabeigt iepriekš apzinātu trūkstošo transporta savienojumu izveidi. Savukārt 1,4 miljardi eiro tiks izmantoti, lai paātrinātu galveno trūkstošo pārrobežu dzelzceļa savienojumu izveidi. Šos projektus Eiropas Komisija izraudzīsies konkursa kārtībā.
Digitālajā nozarē EISI atbalstīs kopīgu interešu projektu izstrādi, piemēram, drošu un aizsargātu ļoti augstas veiktspējas digitālo tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, kā arī transporta un enerģētikas tīklu digitalizācijas projektus.
Programmas mērķis ir arī padarīt energotīklus sadarbspējīgākus un nodrošināt, lai finansētie projekti atbilstu gan ES, gan dalībvalstu klimata un enerģētikas plāniem.
EP apstiprināja arī jaunos ar Eiropas Padomi saskaņotos Eiropas transporta tīkla jeb TEN-T noteikumus, kuri paredz vienkāršot atļaujas piešķiršanas procedūras TEN-T projektiem, lai tos būtu iespējams ātrāk pabeigt. Dalībvalstīm būs jānosaka kontaktpunkts katra projekta virzītājam un jānodrošina, lai laiks, kas vajadzīgs projekta uzsākšanas atļauju saņemšanai, nepārsniegtu četrus gadus.
Transporta un tūrisma komitejas ziņotājs Marians-Žans Marinesku atzina, ka EISI modernizēs transporta savienojumus visā ES. Pēc viņas sacītā, tas palīdzēs Eiropai risināt nozares dekarbonizācijas problēmas un īpaši veicinās to, lai pāreja uz dzelzceļu kļūtu par realitāti, turklāt trūkstošo savienojumu izveidošana arī veicinās cilvēku un preču kustību.
Otrs Transporta un tūrisma komitejas ziņotājs Dominiks Rikē piebilda, ka "zaļo kursu" nebūs iespējams īstenot, ja nepārveidos infrastruktūru, lai tā būtu piemērota gaidāmajām izmaiņām digitālajā un vides jomā. "Nākamās paaudzes Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisms sāk darboties īstajā laikā, lai palīdzētu veikt šo pāreju," sacīja Rikē.
Savukārt Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņotāja Henna Virkunena uzsvēra, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisms finansē galvenos pārrobežu savienošanas un atjaunojamās enerģijas projektus starp dalībvalstīm un ļaus Eiropai spert lielu soli pārejā uz digitālo un klimatneitrālo ekonomiku.
Jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments stāsies spēkā, tiklīdz regula būs publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šiem noteikumiem būs atpakaļejošs spēks no 2021.gada 1.janvāra. Savukārt TEN-T procedūru racionalizēšanas noteikumi dalībvalstīm būs jāievieš divu gadu laikā.