Grozījumus pavasarī izdevās ātri apstiprināt parlamentā, deputātiem atzīstot, ka tie nepieciešami, lai cīnītos ar krāpniecību un atjaunotu uzticību Šveices sociālās labklājības sistēmai.
Taču oponenti, kas pārstāv kreisās partijas, apgalvo, ka jaunās normas paredz pārmērīgu iejaukšanos pilsoņu privātajā dzīvē un piešķir tā dēvētajiem sabiedriskajiem detektīviem tādas pilnvaras, kādas piešķiramas vienīgi policijai un tiesām.
Grupa satrauktu pilsoņu grozījumu apstrīdēšanai izmantoja Šveices tiešās demokrātijas procedūru, kas dod iespēju jebkuru no jauna pieņemtu likumu vai izmaiņas jau esošā likumā nodot referendumam, ja 100 dienu laikā kopš likumprojekta pieņemšanas parlamentā izdodas savākt vismaz 50 000 parakstu.
Lai gan jau iepriekš Šveices sociālie dienesti ir izmantojuši detektīvu pakalpojumus, veicot klientu novērošanu gadījumos, kad pastāvējušas aizdomas par krāpšanos, Eiropas Cilvēktiesību tiesa kādā Šveices pilsones lietā 2016.gadā atzina, ka likumā nav skaidri noteikta šādas novērošanas pilnvarošanas kārtība, tās uzraudzība un ilgums.
Tāpēc varasiestādēm nācās izstrādāt atbilstošus likuma grozījumus, kas ļauj sociālajiem dienestiem un veselības apdrošināšanas uzņēmumiem aizdomu gadījumos veikt savu klientu novērošanu vai nolīgt tās veikšanai atbilstošus speciālistus.
Likums ļauj "sabiedriskajiem detektīviem" bez tiesneša sankcijas veikt aizdomās turamo filmēšanu un noklausīšanos sabiedriskajās vietās, kā arī vietās, kas redzamas no kādas sabiedriskas vietas.
Ar tiesneša sankciju privātdetektīvi varēs izmantot arī GPS datus aizdomās turamo atrašanās vietas noskaidrošanai.
Saskaņā ar Šveices Sociālās apdrošināšanas pārvaldes (FSIO) datiem aizdomās turēto krāpnieku izsekošana ļāvusi tikai invaliditātes apdrošināšanas sistēmai laikā no 2009. līdz 2016.gadam ietaupīt 320 miljonus Šveices franku (283 miljonus eiro).
Neskatoties uz likuma grozījumu oponentu iebildumiem, aptaujas liecina, ka vēlētāji referendumā tos tomēr atbalstīs.
Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma gfs Bern novembra sākumā veikto aptauju, par likuma grozījumiem grasās balsot 59% šveiciešu, bet pret tikai 38%.