Uzlabojusi aizsardzību
Kopš 2014. gada, kad Maskavas politiski un militāri atbalstītie bruņotie grupējumi sagrāba plašu teritoriju Austrumukrainā, Ukraina ir stiprinājusi savas aizsardzības spējas un ieguvusi kaujasspējīgus bruņotos spēkus. Valsts savai aizsardzībai ik gadu tērē aptuveni 5,5% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 10 miljardu dolāru (deviņi miljardi eiro), raksta izdevums The Washington Post.
Tajā pašā laikā ļoti nozīmīga ir bijusi rietumvalstu palīdzība Ukrainai cīņā pret promaskaviskajiem kaujiniekiem. Amerikāņi Ukrainas armijai ir piegādājuši modernas un jaudīgas nakts redzamības ierīces, pretartilērijas radarus un izlūkošanas dronus. Kopumā ASV ir piešķīrušas Ukrainai militāro palīdzību nepilnu četru miljardu dolāru (3,6 miljardi eiro) apmērā.
Šāda veida militāro palīdzību Ukrainai, ko bija apstiprinājis Kongress, Tramps apturēja aizvadītajā vasarā. Vēlāk gaismā nāca ASV prezidenta telefonsaruna ar Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski, kurā Tramps vairākkārt mudināja ukraiņus sākt izmeklēšanu par iespējamu korupciju pret bijušo viceprezidentu Dž. Baidenu, kurš cīnās par Demokrātu partijas nomināciju 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās, un viņa dēlu Hanteru, kurš savulaik ieņēmis augstu amatu Ukrainas enerģētikas uzņēmumā.
Prezidentu tālsaruna bija par iemeslu, lai demokrātu kontrolētā Kongresa Pārstāvju palāta ierosinātu impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu, un teorētiski tā var noslēgties ar viņa atstādināšanu no amata. Tramps noraida, ka būtu izdarījis spiedienu uz Zelenski.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
oskars
ļuļa
Irlielāmērāticams