Par dziļu un potenciāli ilgstošu politisko krīzi, kas var pāraugt dziļā ekonomikas krīzē ar negatīvu ietekmi uz visu eirozonu, eksperti un mediju komentētāji nodēvējuši Francijā notiekošo pēc tam, kad ceturtdienas vakarā parlamenta apakšpalāta – Nacionālā asambleja – izteica neuzticību premjerministram Mišelam Barnjē.
Valdības gāšana kļuva iespējama pēc tam, kad par to vienoti nobalsoja kreiso spēku apvienība Jaunā tautas fronte (NFP) un galēji labējā partija Nacionālā apvienība (RN), kuras paziņoja, ka tām nav pieņemams M. Barnjē virzītais valsts budžeta projekts, kas paredzēja taupības pasākumus valsts parāda mazināšanai, un tas, ka viņš izmantojis iespējas izdarīt izmaiņas sociālās drošības finansēšanas likumos, apejot parlamentu.
Valsts prezidents Emanuels Makrons, kuru gan kreisie, gan labējie vaino pašreizējā situācijā, noraidījis aicinājumus atkāpties. Savukārt mediji pauž viedokli, ka šo situāciju savā labā cenšas izmantot RN līdere parlamentā Marina Lepēna. Viņa ir apsūdzēta Eiropas Savienības budžeta līdzekļu nelikumīgā izmantošanā. Spriedums šajā lietā gaidāms martā, un viņai draud aizliegums ieņemt politisku amatu uz pieciem gadiem. Tādā gadījumā viņa nevarētu kandidēt Francijas prezidenta vēlēšanās 2027. gadā. Ja varētu panākt E. Makrona atkāpšanos
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 6. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60