"Situācija ir sarežģīta. Krievija negrib mieru," parlamentā sacīja premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Viņš pārmeta Maskavai, ka tā neturas pie ugunspārtraukšanas vienošanās, kas februārī tika panākta Minskā.
"Mēs esam darījuši visu, ko spējām, lai izpildītu Minskas vienošanos. Bet Krievijas puse nav piekāpusies, lai deeskalētu situāciju," sacīja Ukrainas premjers.
"Mums jāgatavojas turpināt cīņa par mieru," sacīja Jaceņuks un aicināja Ukrainas Rietumu sabiedrotos piegādāt tai ieročus. "Mēs karojam pret Krievijas agresiju, lai būtu miers visai pasaulei."
ASV un dažas Eiropas valstis nosūtījušas ekipējumu un militāros instruktorus, lai apmācītu Ukrainas armiju, taču ieročus līdz šim atturējušās sūtīt, baidoties saasināt konfliktu.
Karadarbībā bojā gājuši vairāk nekā 6000 cilvēku un vairāk nekā miljons bijuši spiesti pamest savas mājas, atzinusi ANO.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji vēsta, ka, par spīti ugunspārtraukšanai, abas puses frontē joprojām izmanto smago artilēriju.
Dažas Ukrainas amatpersonas, tuvojoties pavasarim, bažījas, ka kaujas atsāksies, kad Krievijā būs noslēgušās vērienīgās Otrā pasaules kara uzvaras 70.gadadienas svinības.
Trešdien ASV apsūdzēja Krieviju, ka tā palielina savus spēkus pie Ukrainas robežas, uzlabo aizsardzību un apmāca kaujiniekus.
ASV Valsts departamenta pārstāve Marija Hārfa sacīja, ka Krievija pretgaisa aizsardzību Ukrainā paaugstinājusi līdz augstākajam līmenim, kāds pieredzēts kopš pagājušā gada augusta.
Krievijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Igors Konašenkovs ASV apsūdzības noraidījis.