Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Krievija strauji palielina valsts zelta rezerves

„Neviena cita pasaules valsts neuzpērk zeltu tādos daudzumos, kā Krievija. Pagājušajā desmitgadē, kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) informācija, Krievijas Centrālā banka iegādājās 570 tonnas zeltas – par ceturtdaļu vairāk, nekā otrajā vietā esošā Ķīna, un divas reizes vairāk, nekā sver Ņujorkas Brīvības statuja.

Krievijas zelta rezerves ir gandrīz tūkstotis tonnu, kas valstij šajā ziņā dod astoto vietu pasaulē, un Maskava turpina strauji palielināt savus zelta krājumus, tāpat ieguves apjomus palielina nacionālā zeltrūpniecība.” Pēc Krievijas zeltrūpnieku savienības vadītāja Sergeja Kašubi vārdiem, 2012. gadā valstī tika iegūtas 226 tonnas zelta, par 15 tonnām vairāk, nekā 2011. gadā,” vēsta Vācijas laikraksts Suddeutsche Zeitung.

„Krievijai zelta krājumu palielināšana ir ekonomiskās drošības jautājums, uzticams atbalsts sarežģītā laikā. Jo vairāk valstij ir zelta, jo drošāk tā jūtas dolāra, eiro, mārciņas vai jebkuras citas rezerves valūtas katastrofas gadījumā,” šo rīcību skaidro varas partijas Vienotā Krievija deputāts Jevgēņijs Fjodorovs. Tajā pašā laikā, pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, zelta daļa Krievijas rezervēs ir tikai 9,5%, kamēr valstīs, kas tradicionāli atbalsta lielus zelta uzkrājumus, tādās kā Vācija, Francija, Itālija vai ASV, tā ir vairāk nekā 70%.

Izdevums arī norāda, ka „pievēršanās zeltam ir ļāvusi Krievijai labi nopelnīt. Kopš brīža, kad pēc V. Putina  norādes tika ievērojami palielināti zelta iepirkumi Magadanā – Krievijas zeltrūpniecības industrijas centrā –zelta cena ir pieaugusi gandrīz par 400%. Toreiz, 2005. gadā, viņš sacīja, ka Centrālajai bankai nav jākautrējas iepirkt zeltu.” Publikācijā uzsvērts, ka V. Putins sniedzis šim lēmumam būtisku politisko atbalstu – pirms diviem gadiem viņš kļuva par pirmo Krievijas premjeru, kas personiski apmeklējis valsts zelta glabātuvi.

Pēc Vācijas Bādenes-Virtembergas federālās zemes bankas datiem, bez Krievijas pēdējos gados zeltu ir aktīvi iepirkušas arī Indija, Saūda Arābija un Meksika. Līdz globālās krīzes sākumam zeltu iepirka arī rietumvalstu emisiju bankas, bet pašlaik tās gandrīz visas ir pārtraukušas zelta iepirkšanu.

„Pamatojums, kāpēc emisiju bankas atkal vēlas iepirkt zeltu, visur ir līdzīgs: bankas grib diversificēt valūtu rezerves, kļūstot mazāk atkarīgas no ASV dolāra, kuros parasti glabājas lielākā daļa rezervju. Vistālāk šajā ziņā ir gājusi Ķīna: pirms dažiem gadiem tās emisijas banka pat piedāvāja atgriezties pie valūtas, kuru nodrošina zelts vai izejvielas. Tomēr ekspertu vairākums uzskata, ka šis plāns nav īstenojams, jo pašlaik pasaulē ir pārāk daudz ikdienas lietošanai domātas valūtas. Pēc Bādenes-Virtembergas bankas analītiķa Tomasa Pretela vārdiem, atgriešanās pie zelta standarta ir maz ticama vēl arī tādēļ, ka tas liedz iespējas ātri reaģēt uz traucējumiem sistēmā, palielinot naudas masas ar emisiju banku palīdzību. Daudzām krīzes skartajām Eiropas valstīm bez emisiju banku iejaukšanās, nāktos pārslēgties uz ļoti radikālas taupības režīmu, norāda izdevums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

SKT izdod orderi Netanjahu aizturēšanai

Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ceturtdien izdevusi aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīn...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits