Toronto Pīrsona lidostā nozagts kravas konteiners ar zeltu un citiem priekšmetiem vairāk nekā 20 miljonu Kanādas dolāru (13,6 miljonu eiro) vērtībā, paziņoja vietējās varasiestādes.
Drukājiet naudu – zelts par to pateiks paldies! Tiesa, zelta vērtība
šobrīd nemaz tik strauji vis neaug, lai gan cīņai ar pandēmiju naudas
upes no valdību makiem plūst vēl treknākas nekā iepriekšējās
ekonomiskās krīzes laikā. Kas nosaka zelta cenu? Tajā ir vērts ieguldīt,
gatavojoties vecumdienām, un atstāt mantojumā? Varbūt labāk
izvēlēties bitkoinus, dimantus vai mežu?
Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.
Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.
Zelts kā maksājuma un uzkrājuma līdzeklis ir kalpojis jau gadu tūkstošiem. Pēdējās desmitgadēs gan runa vairāk ir par zeltu kā investīciju metālu, kas kalpo kā uzkrājums, lai aizsargātu naudu no inflācijas radītā pirktspējas zuduma un noder par glābšanas riņķi politiskās un ekonomiskās nestabilitātes brīžos.
Covid-19 uzliesmojums šā gada pirmajos sešos mēnešos investoru dzīvi padarījis trauksmes pilnu, un tas izpaudies ne tikai akciju, bet arī izejvielu tirgos. Arī atlikušais pusgads varētu būt svārstību pilns, noskaņojumam mijoties starp cerībām par ekonomikas atveseļošanos un bažām par Covid-19 otrā viļņa atnākšanu un tādā gadījumā iespējamiem bankrotiem.
Sākoties ekonomiskajai nestabilitātei, daļai iedzīvotāju zūd uzticēšanās citkārt tik ierastajām eiro, dolāru vai kādas citas valūtas banknotēm un rodas vēlme savu uzkrājumu pasargāšanai meklēt alternatīvas.