Atbilstoši jau parakstītajam likumam valsts apņemas izmaksāt 14 300 rubļu (275 eiro) lielas kompensācijas tiem, kas armijas mācībās "pazuduši bez vēsts" vai arī ir "pasludināti par mirušiem".
Kā apgalvo Krievijas cilvēktiesību organizācijas, šādus paziņojumus par Ukrainā nogalinātajām Krievijas militārpersonām parasti saņem viņu tuvinieki, jo Maskava oficiāli joprojām noliedz, ka tās regulārā karaspēka daļas būtu iesaistītas kaujās kaimiņvalsts teritorijā.
Tomēr šis likums, kā paskaidroja Ozerovs, attiecas tikai uz tiem, kas gājuši bojā, veicot militārus pienākumus.
Uz algotņiem, kas devušies uz Ukrainu karot "brīvprātīgi", šī likuma nosacījumi neattiecas. Šīs norma neattiecas arī uz tām regulāro vienību militārpersonām, kuru nāvi Ukrainā varasiestādēm nav izdevies noslēpt. Šādos gadījumos Krievija apgalvo, ka tās uz Ukrainu devušās patvaļīgi, atrodoties "atvaļinājumā".
Tomēr senators cer, ka arī šo bojāgājušo ģimenes varēs saņemt kompensācijas.
"Mums Pleskavas desantnieki vai arī kaut kādi citi pārējie Ukrainas dienvidaustrumos atradās brīvprātīgi. Mūsu Koordinācijas padomē mēs pieņēmām lēmumu vērsties Valsts domē un Federācijas padomē, lai arī kritušo un ievainoto brīvprātīgo ģimenes saņemtu kompensācijas uz valsts rēķina," norādīja senators.
Parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko "izvirzīja mums uzdevumu izskatīt šo jautājumu un iesniegt priekšlikumus", sacīja Ozerovs . "Mēs esam apņēmušies mēģināt rast risinājuma variantus, lai nebūtu tā, ka valsts ir aizmirsusi brīvprātīgos puišus."
Neskatoties uz neskaitāmām mediju ziņām par Krievijas armijas regulāro vienību klātbūtni Ukrainas austrumos, kur tās cīnās pret Ukrainas valdības karaspēku, Maskava oficiāli to nav atzinusi. Austrumukrainā sagūstītie Krievijas karavīri tur esot "iemaldījušies", bet kritušie tur atradušies "brīvprātīgi" vai arī sava "atvaļinājuma laikā", Kijevas un mediju informāciju ziņu aģentūrām parasti skaidro Maskavas amatpersonas.
Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 4300.