Krievijas opozīcija, sākot no liberālo reformu proponētājiem un beidzot ar komunistiem, ir deklarējusi, ka konstitūcijas grozījumi ir slēpts centiens paturēt Putinu amatā uz mūžu. Taču bez aicinājumiem boikotēt balsošanu opozicionāri nav neko būtisku darījuši, lai pārvarētu savstarpējās domstarpības un aktīvi cīnītos pret grozījumu pieņemšanu, atzīmē AFP. Turklāt Kremlim par labu nākuši pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, kas opozicionāriem neļāva izvērst nekādas aktivitātes, taču netraucēja varai izmantot par savu ruporu tās kontrolē esošos federālos televīzijas kanālus.
Lielā steigā
Kremlis aktīvi centies panākt pēc iespējas lielāku tautas atbalstu konstitūcijas grozījumiem, kuru lielākā daļa ir vērsta uz patriotisko jūtu nostiprināšanu sabiedrībā, solījumiem garantēt laimīgu nākotni bērniem, stiprināt krievu valodu un «tradicionālās» ģimenes vērtības, aizstāvēt tautiešus ārzemēs, palielināt sociālo nodrošinājumu pensionāriem un citām sabiedrības grupām.
Lielāko daļu grozījumu ierosināja pats Putins, uzrunājot Federālo sapulci 15. janvārī. Jau 20. janvārī viņš iesniedza Valsts domē likumprojektu par grozījumiem un 2. martā vēl vienu grozījumu likumprojektu. Tā apspriešanas gaitā Kremļa partijas Vienotā Krievija deputāte, bijusī kosmonaute Valentīna Tereškova ierosināja pieņemt grozījumu, kas ļautu ierobežojumos noteiktos termiņus prezidenta amatā Putinam sākt skaitīt tikai pēc pašreizējās prezidentūras beigām. Uzreiz pēc Tereškovas tribīnē kāpa pats Putins un paziņoja, ka atbalsta šo priekšlikumu, ja pret to neiebilst Konstitucionālā tiesa.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 1. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!