Šāds lūgums izstrādāts 16.aprīlī Piedņestras parlamenta sēdē, un tas adresēts Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kā arī Krievijas Valsts domei un Federācijas padomei.
Medijos izskanējusī informācija liecina, ka šāds lūgums tiks nosūtīts arī ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.
Tikmēr Moldovas premjerministrs Jurijs Ļanke, komentējot Piedņestras parlamenta lēmumu, atzina, ka tādējādi ne tikai apdraudēti centieni rast Moldovas konflikta noregulējumu, bet arī apdraudēta Moldovas teritoriālā integritāte.
Ļenke arī uzsvēra, ka 2006.gadā notikušais referendums Piedņestrā bija nelikumīgs.
Pēc viņa teiktā, Piedņestras jautājuma risinājums būtu jārod politiskā dialoga un pārrunu ceļā.
"Mēs aicinām starptautiskos partnerus apkopot spēkus, lai nodrošinātu noregulējuma procesa virzību un Piedņestrai izstrādātu īpašu statusu, kas būs balstīts Moldovas suverenitātes un teritoriālās integritātes principos. Jo īpaši vēlos vērsties pie mūsu partneriem Krievijas Federācijā, no kuriem mēs sagaidām ātru reakciju, kas pilnībā atbilstu starptautisko tiesību normām un principiem," piebilda Moldovas premjerministrs.
LETA jau ziņoja, ka Piedņestras Augstākās padomes priekšsēdētājs Mihails Burla martā vērsās pie Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Sergeja Nariškina ar lūgumu izvērtēt iespēju uzņemt Piedņestru Krievijas sastāvā.
Šāds lūgums tika izteikts, pamatojoties uz Krievijas parlamentā iesniegto likumprojektu, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas. Likumprojekts paredz, ka par pietiekamu aneksijas pamatu uzskatāma "tautas gribas izteikšana", kas, piemēram, izpaudusies referendumā.
Pēc Burla teiktā, šis likumprojekts paver iespēju uzņemt Krimu Krievijas sastāvā, taču ne Piedņestru. Kā norāda Burla, Moldovas varasiestādes nevar viennozīmīgi nodēvēt par neefektīvām. Turklāt Piedņestrā nāktos referendumu rīkot atbilstoši Moldovas likumiem, taču neatzītajā republikā ir savi likumi. Tāpat Piedņestrā nefunkcionē Moldovas varas institūcijas, kas varētu vērsties pie Krievijas ar lūgumu uzņemt šo teritoriju.
2006.gadā Piedņestrā notika referendums, kurā vairāk nekā 97% dalībnieku atbalstīja pievienošanos Krievijai.
Šo referendumu neatzina nedz Moldova, nedz ASV un Eiropas Savienība.
Deviņdesmito gadu sākumā Piedņestras apgabals atdalījās no Moldovas, taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas miera uzturēšanas spēku kontingents uzturas Piedņestras apgabalā vēl joprojām.
Piedņestrā dzīvo ap 200 000 Krievijas pilsoņu.
(Ziņas teksts papildināts ar Moldovas premjera komentāru 4.-7.rindkopā.)