ASV un Eiropas Savienība noteikusi sankcijas pret virkni Krievijas drošības dienestu virsnieku, vainojot viņus militāru kampaņu īstenošanā un Austrumukrainas seperātistu atbalstīšanā. Viņu vidū bija arī Krievijas armijas izlūkdienesta vadītājs Igors Serguns. Cilvēks, kura vadībā Krievijas armija arī izplānoja un īstenoja Krimas aneksiju. Šonedēļ viņš pēkšņi nomira. Iespējams, viņa nāve nebūtu radījusi tik lielu starptautisko mediju uzmanību, ja vien dažu nedēļu laikā aizsaulē nebūtu aizgājušas vairākas citas ar Vladimiru Putinu un Krimas aneksiju saistītas amatpersonas.
Pēdējo pāris mēnešu laikā mīklainos apstākļos gājušas bojā četras augstas Krievijas amatpersonas. Putina padomnieks, Sevastopoles mērs un divi ģenerāļi, kas īstenoja Krimas aneksiju un hibrīdkaru Donbasā.
Krievijas armijas ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes uzdevums ir militārā izlūkošana visā pasaulē un pēkšņās militāras akcijas ārvalstīs. Organizācijas būtību savā grāmatā apraksta bijušais tās darbinieks, pārbēdzējs, tagad Lielbritānijā dzīvojošais Viktors Rezuns. Pēc viņa vārdiem, katrā lielākā Krievijas vēstniecībā ir savs GRU rezidents, kurš vada aģentūru attiecīgajā valstī. GRU pakļautībā ir armijas specdienests, kura uzdevums vajadzības gadījumā slepeni ierasties citā valstī un īstenot diversijas.
59 gadus vecā Krievijas armijas ģenerālštāba izlūkdienesta priekšnieka Igora Serguna bojāeja ir mīklaina. Ir pretrunīgas ziņas, gan par viņa nāves iemeslu, gan vietu, kur viņš gājis bojā. ASV pētnieciskā institūta Stratfor rīcībā esošās ziņas liecina, ka, ka Serguns gājis bojā Lībijā Jaungada naktī. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to noliedzis, pieturoties pie iepriekš oficiāli izvirzītās versijas, ka ģenerālis Serguns miris 4.janvārī Piemaskavā no sirds nepietiekamības.
Igors Serguns vada GRU no 2011.gada. Laikraksta Komsomoļskaja Pravda žurnālistam Viktotam Baraņecam viņš pats ir apliecinājis, ka GRU no sākuma līdz beigām īstenoja Krimas ieņemšanas operāciju.
Lai maldinātu izlūkošanu, Krievija Krimas operācijas laikā esot sarīkojusi grandiozu desanta izsēšanos Arktikā un nosūtījusi milzīgu skaitu dzelzceļa sastāvu aiz Urāliem. Arī zaļie vīriņi sākumā esot izsēdināti pie Ukrainas austrumu robežām un tikai pēc tam slepus pārsviesti uz Krimu, kur bija viņu īstais mērķis. GRU arī laikus sagatavojis it kā vietējos zemessargus un kazakus, kam bija jābloķē ukraiņu armijas bāzes. Un GRU izdevies it kā no Kijevas nosūtīt pavēli Krimā esošajiem ukraiņiem nepretoties. Kamēr ukraiņi skaidrojuši, kura pavēle ir īstā – šaut vai nešaut, Krima jau esot bijusi ieņemta, raksta Komsomoļskaja.
Zaļo vīriņu operāciju vadīja cits ģenerālis, gaisa desanta karaspēka štāba priekšnieka vietnieks Aleksandrs Šušukins. Viņam sirds apstājās pirms jaungada - 27.decembrī.
Abu šo cilvēku nāves ar dažu dienu atstarpi Krievijas žurnālisti saista savā starpā arī tādēļ, ka abi 2014.gadā ir īstenojuši slepenās Krievijas armijas operācijas Donbasā. Vienā no tām ar raķeti BUK tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Starptautiska žurnālistu organizācija Bellingcat šonedēļ nāca klajā ar pētījumu, kas apliecina, ka BUK raķešu sistēmu Ukrainā ieveda un apkalpoja vesela Krievijas armijas vienība – vairāk kā 100 cilvēku no 53.armijas brigādes. Žurnālisti publicējuši 20 šīs vienības komandieru vārdus. Pētnieku Bellingcat dibinātājs Eliots Higgins paziņojis, ka uz viņa atklājumu bāzes advokāti jau gatavo prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret armijas virspavēlnieku Vladimiru Putinu.
Krievijas bijušais vicepremjers Alfrēds Kohs tviterī ievietojis melnu joku, ka pēc ģenerāļu Šušukina un Serguna nāves jābaidās nu būtu nākamajam Krimas un Donbasa notikumu diriģentam Aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, jo arī viņš varētu kādā tiesā liecināt par pavēlēm, kādas kādreiz izdevis Krievijas prezidents.
Amerikāņu pētnieku organizācija Stratfor izvirza versiju, ka pēdējos mēnešos esot saasinājusies cīņā starp GRU un FSB par ietekmi Krievijas iekšpolitikā un ekonomiskajās struktūrās, piemēram, koncernā Rosņeftj. Cīņa esot arī par to, kurš specdienests saimniekos seperātistu ieņemtajos Ukrainas apgabalos. Līdz šīm galvenās hibrīdkara operācijas tur īstenojis GRU.
5.novembrī ASV mīklainos apstākļos gājis bojā par informatīvo karu atbildīgais prezidenta Putina padomnieks Mihails Ļesins, kurš bija izveidojis kanālu Russia Today un iepriekš vadījis koncernu Gazprom Media.
29.decembrī ar pistoli it kā nejauši sev kājā iešāvis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Krievijas portālos ir versijas, ka šis savainojums varētu būt kādas spēka struktūras brīdinājums politiķim. Ar aizdomām tiek uzlūkota arī vēl kāda nāve. 10.decembrī pēc neveiksmīgas operācijas slimnīcā miris bijušais Sevastopoles mērs Valērijs Saratovs, kurš bija viens no referenduma organizētājiem par Krimas pievienošanos Krievijai.