NATO paplašināšanās, uzņemot Somiju un Zviedriju, "nerada mums tiešus draudus (..), bet militārās infrastruktūras paplašināšana uz šīm teritorijām noteikti izprovocēs mūsu atbildi," Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) samitā Maskavā pavēstīja Putins.
Maskavas vadītā militārā alianse apvieno sešas valstis - Krieviju, Armēniju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Kirgizstānu un Tadžikistānu.
Putins nodēvēja Somijas un Zviedrijas gaidāmo pievienošanos NATO par mākslīgi radītu problēmu, kas esot Savienoto Valstu interesēs. Viņš piebilda, ka NATO esot kļuvusi par "vienas valsts ārpolitikas instrumentu".
"Tas viss saasina jau tā sarežģīto starptautiskās drošības vidi," pavēstīja Putins.
Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina svētdien oficiāli paziņoja, ka Somija lūgs to uzņemt NATO. Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā pirmdien.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Pirms kara sākšanas pret Ukrainu Putins pieprasīja, lai NATO pārtrauc paplašināties un atvelk savus spēkus no Krievijas robežām. Taču Putina cerētais efekts izpaliks. Līdz ar Somijas pievienošanos Krievijas un NATO robežas garums palielināsies vairāk nekā divas reizes.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko ODKB sanāksmē Maskavā izteicās, ka "NATO agresīvi audzē savus muskuļus", piesaistot Somiju un Zviedriju, un apsūdzēja ASV vēlmē paildzināt konfliktu Ukrainā.
Pārējo ODKB valstu līderi NATO paplašināšanos nekomentēja.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs Somijas un Zviedrijas gaidāmo iestāšanos NATO pirmdien nodēvēja par "smagu kļūdu ar tālejošām sekām".