Kopā ar viņu mājas kāpņutelpā, kurā notika sprādziens, bijuši arī apsargi. Sprādziena brīdī dzīvību zaudējis viens no apsargiem. A. Sarkisjans guvis smagus ievainojumus un vēlāk miris reanimācijā.
Radio Svoboda, atsaucoties uz vietni Važnije istorii, vēsta, ka A. Sarkisjans bijis pašpasludinātās, Austrumukrainas separātistu izveidotās Doneckas Tautas Republikas Boksa federācijas prezidents. Viņš esot izveidojis arī par Armēņu bataljonu dēvēto vienību ArBat, kas vēlāk iekļauta Krievijas Aizsardzības ministrijas algotņu vienībā Redut. Tā ir piedalījusies Krievijas iebrukumā Ukrainā, un tās sastāvā, pēc Ukrainas specdienestu ziņām, iekļauti noziedznieki recidīvisti, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem. A. Sarkisjanam Ukrainā izvirzītas apsūdzības par brīvprātīgu darbību nelikumīgā bruņotā formējumā un atbalsta sniegšanu valstij – agresoram.
Ukrainā A. Sarkisjans tiek arī turēts aizdomās par to vienību organizēšanu, kuras 2014. gadā uzbruka protestētājiem Maidanā. Ukraiņu mediji viņu dēvē par kriminālo autoritāti, kas bijusi cieši saistīta ar uz Krieviju aizbēgušo bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Tāpat A. Sarkisjans Ukrainā tiek meklēts par žurnālista Vjačeslava Jeremijas slepkavības organizēšanu Kijivā 2014. gada 19. februārī.
2018. gada aprīlī A. Sarkisjans tika aizturēts Francijā. Tika ziņots, ka tiekot gatavoti dokumenti viņa izdošanai Ukrainai, taču pēc pāris dienām viņš tika atbrīvots.
Pēdējos gados A. Sarkisjans pievērsies biznesam, izveidojot vai pārņemot uzņēmumus Krievijas okupētajā Ukrainas daļā.
Šis uzbrukums ar sprādziena izmantošanu Maskavā ir jau otrais pēdējo mēnešu laikā. Pagājušā gada decembrī pie savas dzīvojamās mājas ieejas ar skrejritenī iemontētu spridzekli tika nogalināts ģenerālleitnants, Krievijas Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku priekšnieks Igors Kirilovs. Viņš kļuva par visaugstāko Krievijas militāro amatpersonu, kura noslepkavota atentātā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.