Aprīlī notika pirmā NATO-Krievijas padomes tikšanās pēc 2014.gada jūnija, kad attiecības tika iesaldētas, tomēr sarunas beidzās "nopietnās domstarpībās" Ukrainas un citos jautājumos.
"NATO-Krievijas padomei ir jāspēlē svarīga loma kā dialoga forumam" un tā var "palielināt prognozējamību", žurnālistiem Briselē sacīja Stoltenbergs.
"Tāpēc mēs strādājam ar Krieviju, lai drīz pēc samita sarīkotu vēl vienu tikšanos," viņš piebilda.
Vēl pagājušajā mēnesī Stoltenbergs sacīja, ka Krievija ir pārkāpusi 1997.gada Krievijas-NATO pamataktu.
Dokuments paredz, ka tiks cienīta visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, bet Krievija neciena Gruzijas un Ukrainas teritoriālo integritāti, viņš skaidroja.
"Neviens nerunāja par tādu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā, pirms Krievija nebija anektējusi Krimu un ar militārā spēka palīdzību destabilizējusi situāciju Ukrainā," intervijā laikrakstam Süddeutsche Zeitung uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.