Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Ukrainas vēstnieks: Krievija turpina piegādāt ieročus separātistiem un meklē veidus Ukrainas vājināšanai

Krievija joprojām neievēro Minskas vienošanās un meklē visus iespējamos veidus, lai vājinātu Ukrainu, tā šodien Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē norādīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis.

Vēstnieks teica, ka visi centieni stabilizēt situāciju Ukrianā un tās austrumu daļā joprojām cietuši neveiksmi, jo Krievija neievēro vienošanās nosacījumus. Visi līdz šim īstenotie centieni īstenot uguns pārtraukšanu arī nav vainagojušies panākumiem, jo šā gada janvārī vien Ukrainas spēki tikuši apšaudīti aptuveni 40 reizes dienā. "Krievija turpina piegādāt smagos ieročus un kareivjus uz Donbasu. Tā neievēro uguns pārtraukšanu. Vai nu tā notiek, vai arī nē," uzsvēra vēstnieks.

Viņš arī atgādināja, ka Ukraina joprojām nespēj kontrolēt robežu ar Krieviju un tas ievērojami apgrūtina arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju darbu uz vietas, kuriem bieži vien ir aizliegts apmeklēt ieroču atvilkšanas vietas, kā arī nekontrolēto robežu. Kā norādīja vēstnieks, šī situācija rada nopietnas bažas Ukrainai.

Perebijnis arī informēja klātesošos deputātus, ka Donbasā, pēc Ukrainas izlūkdienestu informācijas, atrodas aptuveni 8000 kareivju, savukārt pie Ukrainas robežām izvietoti aptuveni 40 000 krievu karavīru. "Militāristi imitē ieroču atvilkšanu. Separātisti Krievijā ieved Ukrainas preces, gūstot papildus ieņēmumus," viņš sacīja.

Vēstnieks arī uzsvēra, ka pašreizējā situācija ar ievērojamu Krievijas karavīru klātbūtni pie robežas Ukrainai liek bažīties par Krievijas tiešu agresiju, jo neesot noslēpums, ka Krievijas mērķis bija paplašināt ieņemtās teritorijas, izveidojot sava veida sauszemes koridoru līdz Krimai un Moldovai.

"Mums ir jāstiprina armija, lai šādas iespējas izslēgtu. Jā, tiešs apdraudējums no Krievijas joprojām ir augsts," viņš sacīja, aicinot neaizmirst arī par Krimas okupāciju. Šajā jautājumā vēstnieks pateicās Latvijai par līdz šim izrādīto un pausto atbalstu, kā arī uzsvēra, ka ir īpaši nobažījies par Krimas tatāru stāvokli un cilvēktiesību situāciju Krimā, kā arī Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

Jau vēstīts, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.


    Uzmanību!

    Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

    Seko mums

    Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

    Ziņas e-pastā

    Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

    LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

    Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


    Aktuāli


    Baltijas valstis

    Vairāk Baltijas valstis


    Eiropa

    Vairāk Eiropa


    ASV

    Vairāk ASV


    Krievija

    Vairāk Krievija


    Tuvie austrumi

    Vairāk Tuvie austrumi


    Cits

    Vairāk Cits