Šādā gadījumā īpaši sarežģītos centieni panākt efektīvu miera sarunu rezultātu, liekot ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai lemt, vai pēc 17 gadu ilgušās militārās klātbūtnes Afganistānā izvest no turienes spēkus vai – tieši otrādi – pastiprināt tos. Taču, ja izdosies vēlēšanas aizvadīt pietiekami raiti, tās var ievest karu un korupcijas nomocītās valsts politikā jaunāku politiķu paaudzi, veicinot demokrātiju un cīņu pret korupciju.
Afgāņi skeptiski
Deutsche Welle atzīmē, ka lielākajai daļai afgāņu ir maz uzticības demokrātiskam politiskajam procesam, jo pēdējās desmitgadēs politiķi ir izdarījuši pārāk maz no solītā. Daļa sabiedrības cerēja, ka situācija uzlabosies pēc tam, kad 2001. gadā ASV vadītā starptautiskā militārā koalīcija atņēma varu islāmistu kustības Taliban režīmam. Taču tradicionālie politiķi, kas bija pie varas pirms Taliban, pārgrupējās un atkal atguva savas pozīcijas. Tāpēc arī tagad daudzi afgāņi ir skeptiski pret to, ka nākamais parlaments varētu īpaši atšķirties no pašreizējā.
Viņi redz, ka daļu kandidātu atbalsta dažādu vietējo paramilitāro grupējumu vadoņi, kas desmitiem gadu izmantojuši vardarbību savas politiskās ietekmes pastiprināšanai.
Tomēr esot arī "mākoņa sudraba maliņa": šoreiz vēlēšanās kandidē vairāk jaunu un izglītību ieguvušu uzņēmēju, žurnālistu, skolotāju un valdības ierēdņu, kuri varētu sašūpot līdzšinējās politiskās elites status quo.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!