ASV atklāj Trampa solīto vēstniecību Jeruzalemē

Trampa solījums

Lai gan vairāki ASV prezidenti līdz šim bija izteikušies par iespēju atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārvietot ASV vēstniecību no Telavivas, līdzšinējā ASV administrācijas politika bijusi vispirms ļaut Izraēlai un palestīniešiem vienoties par divu valstu līdzāspastāvēšanas politikai atbilstošu risinājumu, atzīmē New York Post.

Džordžs V. Bušs 2000. gadā teica: "Tiklīdz ieņemšu amatu, sākšu ASV vēstnieka pārvietošanu uz pilsētu, kuru Izraēla izvēlēsies kā savu galvaspilsētu. " Bils Klintons sacīja, ka atbalsta vēstniecības pārvietošanas uz Jeruzalemi "principu". Baraks Obama izteicienos bija daudz piesardzīgāks, un viņa attiecības ar Izraēlas vadību bija daudz vēsākas, lai gan arī viņš izteicies, ka "Jeruzaleme paliks Izraēlas galvaspilsēta". Pašreizējais prezidents Donalds Tramps vēstniecības pārvietošanu uzsvēra kā vienu no prezidenta vēlēšanu kampaņas solījumiem, ko tagad tiešām izpilda, īpaši nerēķinoties ar to, ko par to domā pārējā pasaule.

Business Insider gan atzīmē, ka jau 1995. gadā ASV Kongress pieņēma likumu par vēstniecību Jeruzalemē, kurā tika uzsvērts, ka "katra suverēna nācija saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un tradīcijām var noteikt savu galvaspilsētu". Likums gan satur piebildi, kas ļāvusi ASV prezidentiem ik pēc pusgada atlikt vēstniecības pārvietošanu. Līdzšinējie prezidenti to izmantoja, bet Tramps – ne.

AFP raksta, ka ASV vēstniecības pārvietošana ir ļoti diskutabla nevienprātības dēļ par Jeruzalemes statusu, kas ir viens no asākajiem strīdus āboliem diskusijās starp palestīniešiem un Izraēlu. Izraēla okupēja Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi 1967. gada Sešu dienu karā. Izraēla Austrumjeruzalemi anektēja un pasludināja visu Jeruzalemi par savu galvaspilsētu, izvietojot tur gan parlamentu, gan valdību. Starptautiskā sabiedrība šo soli nav atzinusi un arī daudzos ANO paziņojumos uzsvērts, ka par pilsētas statusu jāvienojas Izraēlas un palestīniešu sarunās. Palestīnieši deklarējuši Austrumjeruzalemi par savas nākotnē izveidojamās valsts galvaspilsētu.

Palestīniešus Trampa solis saniknojis, un viņu vadība iesaldējusi attiecības ar Balto namu. Palestīniešu prezidents Mahmūds Abass asi kritizējis Trampa administrāciju un nosaucis ASV vēstnieku Izraēlā Dāvidu Frīdmanu, kurš atbalsta arī izraēliešu apmetņu celtniecību Rietumkrastā, par "suņa dēlu".

Savukārt palestīniešu islāmistu – sunnītu fundamentālistu paramilitārās organizācijas Hamās, kas de facto valda Gazas joslā, vadītājs Jahja Sinvars brīdinājis, ka šonedēļ var notikt lieli palestīniešu protesti uz robežas starp Gazas joslu un Izraēlu gan 14. maijā, kad ASV simboliski atver vēstniecību Jeruzalemē, gan 15. maijā, kad palestīnieši atzīmē nacionālo sēru dienu (nakba), pieminot Palestīnas zaudēšanu 1948. gadā, kad tika dibināta Izraēla.

Cer uz sekotājiem

Izraēla jau izteikusi cerību, ka ASV solim būs sekotāji. Gvatemala un Paragvaja solījušas, ka arī pārvietos vēstniecību, vēsta AFP. Atbalstu tam izteikusi Rumānijas valdība un Čehijas prezidents. Taču ES ārlietu pārstāve Federika Mogerīni uz premjerministra Benjamina Netanjahu pausto cerību, ka visas Eiropas valstis pārvietos vēstniecības uz Jeruzalemi, ir atbildējusi: "Viņš var saglabāt savas cerības citiem, jo no ES dalībvalstu puses šāda pārvietošana nesekos."