Tuvojoties 100. dienai (27. janvāris), kopš Izraēlas aizsardzības spēki sāka sauszemes militāro operāciju pret palestīniešu islāmistu organizāciju Hamās Gazas joslā, iezīmējas arvien asākas domstarpības par tās gaitu un iespējamiem scenārijiem nākotnē.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu jau visai atklāti konfrontē ar sabiedrotajiem rietumvalstīs, pat tuvāko atbalstītāju ASV gan par Izraēlas izvēlēto taktiku Gazā, kuras dēļ ir ļoti lieli civiliedzīvotāju upuri, gan par palestīniešu nākotni pēc kara. Rietumvalstis uzskata, ka labākais risinājums ir divu valstu – Izraēlas un Palestīnas – līdzāspastāvēšana, ko B. Netanjahu atklāti un kategoriski noraida.
Taču vēl lielākas problēmas B. Netanjahu rada iekšējās domstarpības Izraēlā. Ļoti daudzi, īpaši jau Hamās gūstā atrodošos ķīlnieku tuvinieki un draugi, aicina koncentrēties uz viņu atbrīvošanu, pat ja tās dēļ ir jāpārtrauc karadarbība. B. Netanjahu taktiku kritizē pat kara kabineta locekļi. Izskan arī aicinājumi rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, lai izveidotu valdību, kas baudītu sabiedrības vairākuma uzticēšanos. BBC vēsta, ka nesen veiktā aptaujā tikai 15% respondentu pauduši atbalstu tam, ka B. Netanjahu saglabātu premjerministra amatu pēc kara.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00