Ja 2015. gadā, samazinot visām nozarēm finansējumu par 3%, izdevās iegūt papildus 12 miljonus eiro, tad šogad, veicot padziļinātu auditu, šis ieguvums ir četras reizes lielāks.
Drīz pēc valdības apstiprināšanas februārī tā uzsāka darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Vienlaikus kopā ar nozaru ekspertiem Finanšu ministrija sāka pārskatīt ministriju pamatizdevumus, jo, kā toreiz sacīja D. Reizniece-Ozola, pirms līdzekļu piešķiršanas ir svarīgi izvērtēt, «vai tā nauda nebūs iemesta caurumā, kur tā pazudīs». Līdz 1. jūnijam ministrijas var iesniegt priekšlikumus jaunās politikas iniciatīvām. Taču jau tagad esot skaidrs, ka vēlmes ir daudz lielākas par budžeta iespējām. Bāzes izdevumu pārskatīšanu plānots pabeigt līdz maija beigām. Īpaša uzmanība ir pievērsta veselības un izglītības nozaru budžetiem.
Neefektīvie tēriņi
Veicot auditu, konstatēts, ka vairākos gadījumos ministriju kompetences pārklājas. Par efektīvu finansējuma izlietošanu liekot šaubīties vēl vairāki atklātie fakti. Piemēram, Tieslietu ministrijas budžetā pieaug ieslodzījuma vietām paredzētie līdzekļi, tajā pašā laikā ieslodzīto skaits samazinās. Līdzīgi palielinās finansējums Iekšlietu ministrijai pasu un personu identifikācijas karšu izsniegšanai, bet izsniegto dokumentu skaits ir mazāks. Augstākās izglītības sistēmā ir kļuvis lielāks akadēmiskais personāls, bet studentu skaits samazinoties. FM uzmanību bija piesaistījusi arī Izglītības un zinātnes ministrijas sociālās korekcijas iestāde Naukšēni, kurā mācoties 25 bērni, bet izdevumi sasniedzot gandrīz miljonu eiro. Iestāde izvietota muižas ēkā, un lielākais finansējums ir nepieciešams tieši tās uzturēšanai.
D. Reizniece-Ozola komisijas sēdē minēja vairākus piemērus, kad ministrijas arī jaunās politikas iniciatīvām piešķirtos līdzekļus nav tērējušas atbilstoši programmās paredzētajiem mērķiem. Piemēram, Labklājības ministrijā nav apgūti 82% finansējuma, kas bija paredzēts sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām personām. Līdzekļi pārdalīti ar šo programmu nesaistītiem mērķiem. «Ministrijām ir ļoti lielas problēmas ar plānošanu,» teica ministre, minot arī gadījumus, kad nozares nav apguvušas visu piešķirto finansējumu. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu projektiem rezervētās naudas iztērējusi tikai mazu daļu, tā iesaldējot finansējumu. Finanšu ministrija piedāvā to plānot tikai pēc projektu apstiprināšanas. Līdzīgi Izglītības un zinātnes ministrija nav iztērējusi profesionālās izglītības programmas īstenošanai plānoto naudu, bet tagad prasot vēl vairāk, tāpat kā Tieslietu ministrija, kas nav iztērējusi juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus. Budžeta situācijai par labu nenākot arī nespēja prognozēt ieņēmumus, piemēram, autoceļu lietošanas nodevas plāns ir daudz lielāks nekā iekasētā nauda.
Pagājušajā gadā 652 000 eiro nav izmantojis arī Nacionālais veselības dienests. Ir ierosināts finansējuma sadalīšanā slimnīcām kā atbildīgo noteikt Veselības ministriju, nevis Nacionālo veselības dienestu. Veselības nozarei papildus varētu piešķirt 35 miljonus eiro, pārliecinot Eiropas Komisiju, ka nauda nav paredzēta «apēšanai», bet būs investīcija reformas īstenošanā ar mērķi veicināt tautsaimniecības attīstību, skaidroja D. Reizniece-Ozola. Taču šī summa nebūs pietiekama, tāpēc no ministra tiek gaidīts veselības sistēmas finansēšanas modelis. Finanšu ministre arī sacīja, ka Latvijas veselības aprūpes iestādēs ir moderna aparatūra un par Eiropas Savienības finansējumu attīstīta infrastruktūra, taču jautājums esot, cik veiksmīgi un efektīvi šī aparatūra un infrastruktūra tiek izmantota. «Medicīnas personālam ir zemas algas, ja salīdzina ar to algu, ko saņem medicīnas iestāžu administrācija,» sacīja D. Reizniece-Ozola.
Prot parādīt darīto
Budžeta un finanšu komisijas sēdē ministru partijas biedri uz Finanšu ministrijas ziņojumu reaģēja mierīgi. Bijusī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) Dienai atzina, ka arī viņas premjerēšanas laikā kopā ar Latvijas Bankas un Pārresoru koordinācijas centra ekspertiem ir notikusi nozaru izdevumu vērtēšana, bet valdība varbūt «to nav tā demonstrējusi». Bijusī premjere uzteica D. Reiznieci-Ozolu par prasmi sabiedrību informēt par šo darbu. «Man ir prieks par to, ko dara Finanšu ministrija, tā iet tālāk,» teica L. Straujuma.
Opozīcijā esošās partijas No sirds Latvijai frakcijas vadītājai Ingunai Sudrabai gan uzzinātais neesot bijis nekāds jaunums, «un tas ir tikai kosmētiskais remonts brūkošai ēkai». I. Sudraba sagaida fundamentālas pārmaiņas, pārskatot visus izdevumus. No Latvijas Reģionu apvienības līdera Mārtiņa Bondara finanšu ministre saņēma arī atzinību, ka pati ieradusies Saeimā informēt par šo situāciju. Tajā pašā laikā M. Bondars atcerējās, kā pirms vēlēšanām ZZS solījusi necelt nodokļus. Budžeta komisijas priekšsēdis Jānis Vucāns (ZZS) priekšvēlēšanu solījumu saista ar toreizējo valsts attīstības prognozi, bet šī prognoze neesot piepildījusies. Kopā ar Pasaules Bankas ekspertiem tiek izvērtēta nodokļu sistēma.